Vienlaikus. Pārdomas par Rutas Štelmaheres dzeju

jā, postroks, mnapurāt, nu jau vairs nav nekād drosmīga izpaušanās un šajā reģionā tās līdzas postmetālam jau ir kļuvis kaitinoši pārslavēts, aprunāts un populārs protams, saprotu, ka jādomā arī par finansēm, no tāda viedokļa gan go postroks!

nu, ja jau te visiem tik ļoti tā nekolasika patīk, tad, lai jau uzreiz sylvain chauveau kārtīgi iemočī. un no tiem samocītajiem progresīveļiem genghis tron ir kruti. bet tad savukārt peter brotzman un bernard parmegiani vajadzētu, kamēr šie vēl dzīvi. mezbow tak galu galā, throbbing gristle, ryoji ikeda, zbigniew karkowski, asmus tietchens, william basinski, richard chartier, stephan mathieu, janek shaefer, henrik rylander, deutsch nepal, kk null, sainkho namtchylak, phil minton, jaap blonk, nihilist spasm band, current 93, wolves in the throne room, david shrigley, luigi archetti & bo wiget, kammerflimmer kollektief, aethenor, svalastog, alog, phonophani, dub tractor, daedelus, clutchy hopkins, i`m not a gun, giuseppe ielasi, opiate, fog, matmos, black dice, squarepusher, john oswald, aids wolf, atelecine, rustie, neil landstrumm, filastine, sumone, knifehandchop, akufen, eleh, evala, senking, miki yui, toshimaru nakamura, sachiko m, daniel menche, sublamp bet tādi smeķi kā do make say think vai explosions in the sky, lai paliek skyra pārziņā.+1

Ak dieviņ, kādi murgi! Nav brīnums, ka neviens tos jaunos "dzejniekus" nelasa. Un "kritiķus" arīdzan...

Pītera Brēgela gleznā "Ikara krišana" (1558) Ikars krīt jūrā gandrīz vai pašā gleznas malā, pirmajā brīdī grūti pamanīt. Virs ūdens vairs tikai viņa kājas.Jau mums to grūti pamanīt, kur nu vēl zemniekiem, kuri atrodas uzkalnā un aizņemti ar savām darīšanām. Viens gan tur ūdens malā kaut ko cenšas darīt, Viņš vismaz ir liecinieks. Par vērotāju. Kaspara Dāvida Frīdriha darbos tas vēro ainavu, turpretī cilvēku vērotājs nosacīti urbānā vidē (namos) man visvairāk palicis atmiņā no pāris Hansa Memlinga darbiem

Paldies, Arti! Man šķiet, ka iracionālais "vienlaikus" mūs nemanāmi satver aiz skausta jau bērnībā. Iespējams, pieaugot mēs pazaudējam šo apjausmu, bet satricinājuma vai atklāsmes brīžos atceramies.

kkā sarežģīti šoreiz Ostups uzrakstījis..