Izdots rakstu krājums Personība mākslas procesos

Izdevuma veidošanā ar saviem pētījumiem piedalījušies piecpadsmit zinātnieki – Anna Ancāne (Būvmeistars Ruperts Bindenšū: Ietekmes un sasniegumi Rīgas arhitektūrā 17. gadsimta pēdējā ceturksnī), Elita Grosmane (Kurzemes hercoga galma galdnieka Tobiasa Heinca lasāmpults: Mākslinieka pašapziņas veidošanās atspoguļojums Latvijas mākslā), Daina Lāce (Georgs Francis Bernharts un 19. gadsimta otrās puses neogotisko altāru retabli Latvijā), Eduards Kļaviņš (Tēla individualizācijas un formālās struktūras attiecības portretā: Latvijas mākslas vēstures piemēri), Stella Pelše (Mākslinieka personības traktējums latviešu mākslas vēstures monogrāfijās: No pirmsākumiem līdz padomju ēras norietam), Kristiāna Ābele (Autoru meklējumos: Mākslas kritiķi Baltijas un Pēterburgas vācu presē 19.–20. gs. mijā un viņu dalība latviešu mākslas popularizēšanā), Nataļja Jevsejeva (Pola Sezana ietekme un sezanisms Latvijas glezniecībā 20. gadsimta pirmajā trešdaļā), Kristīne Ogle (Latvijas Mākslas akadēmijas Dabasskatu meistardarbnīca pirmās brīvvalsts mākslas kritikas vērtējumā), Jānis Kalnačs (Zaudējumi un ieguvumi ceļā no autsaidera līdz kanonam), Ruta Čaupova (Personības skatījuma pretmeti realitātē un portrettēlniecībā padomju periodā: Oficiālā retorika un slēptās pretestības intonācijas), Ilze Martinsone (LPSR dizains. Process un personības), Vita Banga (Marta Staņa. Dailes teātra kolīzijas), Eimija Brizgela (Amy Bryzgel, Bronzas cilvēks un bezpajumtnieks: Performance Latvijā toreiz un tagad), Rasa Šmite (Xchange tīkla mākslinieku kopiena akustiskajā kibertelpā) un Māra Rubene (Māksla un savatnīgais). Krājums sagatavots, papildinot XV Borisa Vipera piemiņas lasījumos pieteiktos pētījumus. Izdevuma atvēršana notiks 6. martā plkst. 16 Latvijas Mākslas akadēmijā Kalpaka bulvārī 13.