„Šī pieredze man lika aizdomāties par to, cik relatīva ir stabilitāte, ko rada mūsu ģimenes, cik šaura tomēr ir robeža starp garīgo vai fizisko veselību un slimību: bezrūpīga ikdiena un posts, cerība un izmisums, brīvība un mūža ieslodzījums ir turpat blakus viens otram,” stāsta fotogrāfe. Fotogrāfijas atspoguļo cilvēku ilgas pēc sapratnes, mīlestības un sapņus, kas varbūt ir bijuši, taču, sastopoties ar dzīves grūtībām, pazaudēti vai varbūt nekad nav sniegušies tālāk par kārtējo alkohola glāzīti. „Zudušo sapņu teritorija” ir šo cilvēku patiesie stāsti fotogrāfijās.
Aleksandras Demenkovas fotoizstāde "Zudušo sapņu teritorija"
Darbs pie melnbalto fotogrāfiju sērijas sācies 2007. gadā, kad fotogrāfe papildinājusi fotogrāfiskās zināšanas Pasaules preses foto (World Press Photo) Jūpa Svārta (Joop Swart) meistarklasē jaunajiem fotožurnālistiem. Apmeklējot vairākus Tveras apgabala ciemus, psihiatrisko slimnīcu Ņepovā un citus Krievijas lauku rajonus, fotogrāfe fiksējusi dažādus notikumus to cilvēku dzīvē, kas parasti tiek pieskaitīti sociāli neveiksmīgai sabiedrības daļai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.