Andris Freibergs. Scenogrāfija

Dramatiskās norises laikā šie komponenti mijiedarbojas ar spēli, pārtopot tēlainā vizuālajā rindā, kuras lielākais ieguvums ir materialitātes transformācija garīgā enerģijā. Attīstība notiek no fiziskuma, kas dod “automātisko atbalstu”, cauri telpas personifikācijai uz ideālo, absolūto, pilnīgo lielumu vai tās sabrukumu. Kopš debijas 1965. gadā Andris Freibergs veidojis vairāk nekā 230 iestudējumu Latvijā un ārzemēs. Viņš bijis Drāmas teātra mākslinieks-inscenētājs (1965–1973), Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks (1973–1992), Dailes teātra galvenais mākslinieks (2002–2005). Kopš 1992. gada Andris Freibergs ir Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs. Otra būtiska Andra Freiberga darbības joma ir saistīta ar pedagoģiju. Kopš 1971. gada viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas specialitātes pedagogs, Scenogrāfijas katedras vadītājs (1994–2013), profesors emeritus, izskolojis vairākas talantīgu scenogrāfu paaudzes. Par savu darbu Andris Freibergs saņēmis nozīmīgus apbalvojumus un balvas:I Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē Rīgā balva par scenogrāfiju un kostīmiem  V. Šekspīra lugai "Ričards III", 1973.IV Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē Rīgā balva par scenogrāfiju V. Šekspīra lugai "Karalis Džons", 1985."Baltijas teātru pavasarī" Tallinā 1. vieta par B. Brehta lugas "Trešās impērijas bailes un posts" scenogrāfiju un kostīmiem, 1986.Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē '87 balva par LMA ekspozīciju.A. Spertāla prēmija, 1988.LPSR Tautas mākslinieks, 1988.Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē '95 sudraba medaļa par scenogrāfiju K. Penderecka – J. S. Baha baletam "Kredo" ("Marija Magdalēna"), 1995.Lielā Mūzikas balva par G. F. Hendeļa operas "Alčīna" iestudējumu LNO, 1998.Nominācija Igaunijas teātru skatē "Drama 2003"  par labāko sezonas scenogrāfiju (I. Turgeņeva "Tēvi un dēli").Tallinas pilsētas teātra  labākā sezonas scenogrāfija (I. Turgeņeva "Tēvi un dēli", kopā ar gaismu mākslinieku G. Fiļštinski), 2003. “Spēlmaņu nakts” balvu "Gada labākais scenogrāfs" ieguvis 1995., 1996., 1997., 2003. un  2005. gadā (I. Turgeņeva "Mēnesis uz laukiem").Triju Zvaigžņu ordenis, 2003.Zelta medaļa Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē par labāko skolas ekspozīciju "Uzspēlēsim Bulgakovu!", 2007.Il Premio Ubu par Itālijas teātru sezonas labāko scenogrāfiju (J. Ivaškeviča „Vilkumuižas jaunkundzes”), 2010.Zelta medaļa Prāgas scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennālē’11 par LMA ekspozīciju „Šekspīrs – Čehovs – Blaumanis – Bekets”, 2011.Izstādē "Andris Freibergs. Scenogrāfija” E. Smiļģa Teātra muzejā, skatāmi maketi, videoieraksti, instalācija, fotogrāfijas no 49 iestudējumiem, kas tapuši sadarbībā ar režisoriem Ā. Šapiro, M. Ķimeli, U. Pūcīti, O. Kroderu, F. Deiču, A. Liniņu, M. Gruzdovu, R. Kozaku, A. Hermani,  V. Oelšlegeli, E. Nīganenu, A. Morfovu, K. Vuss, A. Žagaru, G. Varnasu, horeogrāfēm M. Murdmā un A. Sigalovu.