Aspazijas 148. dzimšanas dienai un Raiņa un Aspazijas mājas divdesmitgades atcerei veltīta zinātniska konference Es sadegu – nu manim vajag spīdēt

Aspazija un Reiževski: tikšanās ar tālejošām sekām. Jānis Zālītis. Par dažiem prototipiem Aspazijas romānā „Rudens lakstīgala”.Ziņojumu ilgums 20 min. Noslēgumā fragmentus no Aspazijas romāna „Rudens lakstīgala” lasa aktieri Ieva Mūrniece un Haralds Ulmanis. Konferenci atbalsta Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonds. Dzejnieki īpašumu Rīgā, Baznīcas ielā 30 iegādājās 1923. gada 3. oktobrī par 900 000 rubļu jeb 18 000 latu. Rainis dienasgrāmatā ieraksta: “Nu esam pirkuši.” Dzejnieks tolaik ir Saeimas deputāts, Nacionālā teātra direktors. 1926. gada 15. martā Rīgā top Raiņa testaments, kurā šāds ieraksts: “(..) nams Baznīcas ielā 30, Rīgā, paliek Rīgas pilsētai, kur tai jāierīko muzejs uz mūsu vārda. (..) Tāpat Rīgai paliek šinī namā mūsu bibliotēka, tāpat arī mūsu rokraksti, kuri uzglabājami te vai pilsētas bibliotēkā. (..) Bibliotēka darāma visiem pieejama. Ienākumi no nama izlietojami muzeja uzturēšanai.” Testaments netika notariāli apstiprināts, tādēļ īpašuma piederības jautājumā tam nekad nav bijis juridiska spēka. Pirms 20 gadiem – 1993. gada 15. un 16. martā – Raiņa un Aspazijas mājā ienāca pirmie apmeklētāji – Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs un Raiņa un Aspazijas fonds daļēji bija restaurējuši dzejnieku memoriālo dzīvokli. Šobrīd nams gaida pilnvērtīgu atjaunotni, jo Raiņa un Aspazijas mājas restaurācija iekļauta EEZ finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projektā “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana”.