Astrīdas Meirānes sieviešu aktu lielformāta fotogrāfiju izstāde Būt

Saules slīpums pavasarī un rudenī allaž urda tvert skaistumu mirklī. Mani tēli rodas iekšējās gaismas pieredzē un tad es ieraugu modeli tepat blakus. Darba process atver ideālo telpu dialogam starp redzamo un iekšējo gaismu gan manī, gan modelī. Skaistuma pieskāriens vispilnīgākajā veidā ļauj BŪT.“Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne: „Šķiet, ka Astrīdai Meirānei vislielākā mērā piemīt – profesionālu mākslinieku allaž raksturojošā pazīme – drosme. Noteikta drosme nepieciešama katram māksliniekam, lai apgūtu jaunu atklāsmes pakāpi. Tas nozīmē – mainīties nemainoties. Astrīdas ceļš fotodarbos patiesībā ir gājis, kā vairumam labu mākslinieku – no vienkāršākā uz sarežģītāko ārējās izpausmēs un no sarežģītākā uz vienkāršāko, dziļāko iekšējā tvērumā. Tikai viens atskats uz veikumu varētu skanēt šādi: grupas portrets, portrets un akts. Izstādē Būt māksliniece rāda sievietes būtības šķautnes lielformāta aktos. Arī tā ir liela drosme mūsdienās, – minēt sievišķības mūžīgos noslēpumus caur savu emocionālo pieredzi un izteiksmes līdzekļiem. Par pēdējiem jāsaka, ka Astrīda Meirāne līdz pilnībai izkopusi tehniskos paņēmienus un izstādē tie ir sevišķi uzrunājoši – slīpās gaismas, sēpijas samtainais maigums, precīzu detaļu atlase koptēla sabalansējumā – priekšmeti un vide, kas neapgrūtina, bet organiski papildina galvenā uztveri. Un galu galā drosme mūsdienās nepieciešama, lai vispār nodarbotos ar foto. Laikā, kad simtiem tūkstoši sadzīviski un automātiski klikšķina kanonu vai minoltu slēdžus...“