Brīžam man šķita, ka Ojārs zina visu par mani – kas tai laikā ar mani noticis, kas manī risinās, kaut arī nebiju par sevi stāstījusi, nebijām tikušies, – viņš savās dzejās paredzēja, kas ar mani noticis un notiks," 1987. gadā Biruta Baumane raksta atmiņu grāmatā par Ojāru Vācieti.Dzejnieku un mākslinieci saistīja draudzība daudzu gadu garumā. Viņu abu lielā mīlestība bija Pārdaugava. Ikvienu muzeja apmeklētāju Ojāra Vācieša viesistabā uzrunā Birutas Baumanes dāvana dzejniekam – glezna Zaķusalas vecā bodīte.Tas ir tik dabiski un saprotami, ka Birutas Baumanes gleznas nelielās personālizstādēs ik pa laikam dzīvo zem dzejnieka jumta. Arī šoreiz – no jasmīnu laika līdz pat rudenim, jo "Biruta Baumane ir no tiem romantiķiem, kuri draudzību vērtē visaugstāk, tā ir vērtība – īstas, patiesas cilvēciskas attiecības, kas dara viņu stipru" – tā Anda Treija grāmatā Biruta Baumane. Glezniecība.Biruta Baumane dzimusi 1922. gada 6. jūnijā Tērvetes pagasta Kalnamuižā. Viņa ir viena no nozīmīgākajām un spilgtākajām savas paaudzes gleznotājām, strādājusi visos glezniecības žanros."Tēmu loks it kā nosacīts, rāma apcere par cilvēka darba un atpūtas mirkļiem žanra gleznās, prieka vai traģisma uzjundījumi cirka vai teātra motīvos, likteņa zīmes mazpilsētu ainās, pasaules pamatīgums kluso dabu priekšmetos. Taču savienojumā ar pašas mākslinieces dziļi ētiskajiem principiem, katrs gleznojums iegūst daudznozīmību," saka mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Biruta Baumane. Gleznas
"... kad sāk ziedēt jasmīni, man jāatceras Ojārs. Laikam pašu pirmo reizi, kad viņš atnāca, arī vēl ziedēja jasmīni – tas bija jūlija sākums. (..) Ojārs nāca viens. Bet paši biežākie bija telefona zvani. Ojārs telefonā lasīja savas dzejas, brīžiem tas vilkās stundu. Tur bija arī tādi dzejoļi, kuru vēlāk grāmatās nebija vai arī tie bija savādāki.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.