Kā vienmēr, domas par pasaules kārtību, par cilvēku un viņa vietu šajā pasaulē, par mūžīgajiem jautājumiem, uz kuriem meklēt atbildes māksliniece centusies visu mūžu. Viņas instruments šajos meklējumos – krāsa uz audekla. Lai gan, runājot par Delles glezniecību, tik vienkārši viss nešķiet, jo krāsa kļūst par īpašu substanci, tas jau ir kas daudz vairāk, jo uzrunā, liek domāt un līdzpārdzīvot. Birutas Delles reālisms ietver sevī gan ireālo, gan sirreālo, arī savu devu ironijas un groteskas. Un viss kopā tas ir tas delliskais, kas jau vai pusgadsimtu nebeidz saistīt skatītājus, tos, kurus uzrunā glezniecība. Šī ir jubilejas izstāde, jo Birutai Dellei 17. janvārī dzimšanas diena. Jautāta par savas glezniecības noslēpumu, kas notur skatītāju joprojām, Biruta atbild, ka tas ir tik vienkārši – pareizā krāsa īstajā vietā un cita izskaidrojuma tam neesot. Bet vai tas ir tik vienkārši... Šī substance, kuru māksliniece klāj uz audekla, bez tās īpašās vielas, ko sauc par talantu, neelpo, bet Delles gleznas elpo, tur dzirdami čuksti, ieskanas smeldze, ienāk izmisums, lai atkal tiktos ar cerībām. Dzīve ir tik sarežģīta un tomēr skaista – pie tādas atziņas jānonāk, lūkojoties tik delliskajā reālismā, viņas gleznotajā gaismā, kas patvērusies koka lapotnē.
Biruta Delle. Mans reālisms
Reālisms ir plašs jēdziens mākslā, tāpēc Birutas Delles izstādes nosaukumā ir piederības vārdiņš – mans, tātad Delles reālisms. Delle glezno cilvēkus un dabu – koku lapotnes, debesis, ēku jumtus, bet katrā audeklā refleksējas mākslinieces personība, izjūtas un pārdzīvojums, pat ziedu gleznojumos un klusajās dabās, kas nemaz nav tik raksturīgas Dellei, bet šajā izstādē ieņem savu vietu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.