Izstāde Pinnomānija. Glezniecība. Rūdolfs Pinnis

Rūdolfs Pinnis (1902–1992) bija glezniecības vecmeistars, kurš ieņem nozīmīgu vietu Latvijas 20. gadsimta mākslas ainā. Pinnis bija spilgta personība ar savu uzskatu sistēmu un individuālu pasaules redzējumu. No 1919. gada līdz 1920. gadam glezniecību mākslinieks apguvis Valdemāra Tones studijā, 1921. gadā uzsācis studijas Mākslas akadēmijā. Daiļrades meklējumos un individuālā rokraksta izveidē būtiska loma bija 20. gadsimta sākuma Parīzes avangarda skolas ietekmei. Francijā autors pavadījis laika posmu no 1929. gada līdz 1935. gadam, kur apmeklējis privāto akadēmiju “Academie de la Grande Schaumiere”. Daiļrades sākumposmā iespaidus guvis arī Itālijā, Ēģiptē, Turcijā un Spānijā. Gleznotāja dalība izstādēs sākās 20. gadsimta 30. gadu sākumā. Līdz ar Otro pasaules karu Pinnis atgriezās Latvijā un aktīvi turpināja attīstīt radošo darbību. Piņņa daiļradē nozīmīgas ir klusās dabas, urbānās ainavas žanri un apkārtējās vides tvertie motīvi, kas atspoguļo jau kopš bērnības radušos īpašo saikni ar dabu. Pakāpeniski Piņņa glezniecībā notiek arvien izteiktāka attālināšanās no tiešas sasaistes ar realitātē tveramo un abstrahēšanās no priekšmetiskām formām. 20. gadsimta 60. gadu periodā dažādojas tēmu loks, mākslinieka izteiksme kļūst asociatīva, līdzsvars tiek atrasts kontrastos un spilgtu krāsu laukumu sabalsojumos. Dabas elementi kļūst par subjektīvajai izjūtai pakļautu interpretāciju. Gleznotājs ļaujas gleznas virsmas eksperimentiem, izmanto krāsu faktūras, lazējumus, veido kolāžas, apspēlē krāsu laukumu kontrastus. Autora mākslinieciskajā sniegumā sabalsojas ekspresija, spilgta krāsu palete un netieši nolasāma atvērtība jaunajam, nepārtrauktai sevis un apkārtējās pasaules izziņai. Izstāde Latvijas Mākslinieku savienības galerijā ļaus ielūkoties Piņņa dažādu laika posmu radošo meklējumu diapazonā un apzināt mākslinieka glezniecības daudzpusīgumu.