Pie dažām sienām atrodas zīmējumi, kas līdzīgi notīm izkārtojas laikā - pēc nedēļas tie izskatīsies jau citādi nekā atklāšanas vakarā. Tajos ātri pieraksti brīžiem kļūst par nestabiliem, nerealizētiem objektiem vai iedomātām diagonālēm telpā. Trīs līnijas izstādes nosaukumā var kļūt par sākumu laika mērījumiem.Dažkārt, pirms krāsas ir pilnībā izžuvušas, bet līnijas vēl nav sākušas mainīt savu izvietojumu, tās saglabā mūžīgai piemiņai, pierakstot mirkli starp rādītājpirksta salocīšanu un fotoaparāta slēdža klikšķi. Kad nozūd ēnas, bet līdz ar tām arī rāmji un tušas triepieni, paliek kopijas. Dažkārt kopijas ir viss, kas atliek, vēl pirms mūzika ir sākusi skanēt," stāsta Hlevinska.1983.gadā dzimušais Groševs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2005.gada. Regulāri raksta žurnālam "Studija", mazāk regulāri veido raidījumu "Vīzijas" radio "Naba", bet visai neregulāri uzstājas eksperimentālās mūzikas koncertos. 2011.gadā "kim?" laikmetīgās mākslas centrā bija skatāma mākslinieka personālizstāde "I/O. Bez ienaidniekiem".
Kaspara Groševa personālizstāde H
"Laikmetīgās mākslas izstādes "H" nosaukumā esošās trīs līnijas skan kā neīsti smiekli vai noklīdusi nots kaut kur starp sol un la bemolu. Izstādes viducī nesteidzīgi risinās koncerts – aptuveni divas nedēļas ilgs notikums, kurā piemirstu un pavisam nesenu popdziesmu pēdējie akordi kļūst par mērvienībām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.