Brīvbrīžos viņš Miķelis apmeklēja Eiropā skolotā Kārļa Hartmaņa (1874 - 1954) mākslas studiju un apguva kokapstrādi pie mēbeļnieka Pāvelsona Rožu laukumā. Pēc pamatskolas absolvēšanas topošais mākslinieks dzīvoja būdiņā dzimtajā pusē, izvairīdamies karot Latviešu leģionā. Divus gadus nācās nokalpot par mākslinieku – noformētāju 123. latviešu gvardes strēlnieku divīzijā. Tam sekoja mācības Liepājas Mākslas vidusskolā, pazīšanās ar mākslinieku Teodoru Uldriķi (1909 - 1973) un dalība izstādēs kopš 1947. gada. Plenēru Mākslinieki – flotei ietvaros Miķelis devās vairākās Sibīrijas ekspedīcijās un uz Gruziju. Apjomīgais Sibīrijas gleznu cikls 1985. gadā tika izstādīts Rīgas arhitektūras un celtniecības muzejā (Pēterbaznīcā), piepildot mākslinieka sapni redzēt savas gleznas lielā izstāžu zālē, jo «tikai tādā viņas patiesi labi izskatītos».
Analizējot Miķeļa daiļradi, jāsecina, ka viņa skola bija daba. Iztēle apvij acīmredzamo, radot
gleznas dvēseli. Pēc vērīgas iedziļināšanās dabas norisēs M. Golts uz molberta novietoja kartonu vai apvilktu audeklu un uznesa nosacītu zīmējumu, tad darbs tika novietots horizontāli uz maizes plīts vai lielā biljarda galda darbnīcā, lai nakts mākslīgajā apgaismojumā darinātu ritmisku, iekšejās enerģijas piesātinātu, izcilnī veidotu gleznojumu. Krāsas papildināja ar dabas materiāliem, piešķirot faktūru. Sava izteiksmes veida atrašana no Miķeļa prasīja ilggadīgus mēģinājumus, ar kuriem viņš nekad līdz galam nav bijis apmierināts. Viņam gribējās «pa audeklu iet pāri nevis ar otu, bet drīzāk ar lemesi, lai krāsa gultos kā bieza, sulīga un stipra velēna.» Viņa vēlākajos darbos tas tik tiešām ir izdevies.
Dzīves otrajā pusē M. Golts rada laiku arī 1787. gadā būvētās dzīvojamās ēkas Fr. Brīvzemnieka ielā 26 atjaunošanai. 90. gadu sākumā nams Pie Miķeļa bija zināms teju jebkuram liepājniekam. Tur bija Miķeļa un viņa sievas Ināras Ozoliņas – Goltas (1931-2121) dzīvesvieta, gan mākslinieka darbu galerija, gan senlatviskā garā ieturēts pagrabs saviesīgiem pasākumiem, kuros itin bieži bija dzirdama Austras Pumpures (1928 - 2017) balss un ģitārspēle. Ikkatrs tur bija laipni aicināts. Nams patreiz iegūst jaunu elpu pateicoties I. Ozoliņas – Goltas mazmeitai Lindai Ozoliņai.