Rīgas festivāla noslēguma koncerts ar Baibu Skridi un Mišu Brigergosmani

Solistes būs divas pasaules līmeņa zvaigznes – izcilā vokāliste Miša Brigergosmane un izcilā vijolniece Baiba Skride. Sevišķi interesi raisa iespēja uzzināt ko vairāk par Lietuvas muzikālo pagātni, klausoties Joza Groda mūziku. Jozs Grodis karjeru sāka kā vienkāršs baznīcas ērģelnieks, taču pēc studijām Maskavas un Leipcigas konservatorijā ieradās Kauņā kā jaunu muzikālo apvāršņu bruņinieks – kļuva par Lietuvas Nacionālās operas diriģentu, 1933. gadā nodibināja Kauņas konservatoriju, kas kļuva par pirmo universitātes nozīmes mūzikas skolu valstī, un bija tās pirmais kompozīcijas profesors. Runājot par Joza Groda daiļradi, lietuviešu kolēģi mēdz lietot apzīmējumu ‘mērens modernisms’, kas savienojumā ar rūpīgām lietuviešu tautas arhaisko monodiju un sutartiņu studijām, veidojis Groda rokrakstu augstākā mērā individuālu un tik spēcīgu, ka šis vīrs ietekmējis arī labu tiesu savu pēcteču. Citi teiks – lietuviešu Bartoks vai Janāčeks. Modests Pitrens vēlējies programmā iekļaut Joza Groda simfoniskā lieldarba “Iz Lietuvas pagātnes” (1939) finālu. Pētera Čaikovska Vijolkoncertu uzskata par vienu no grūtākajiem klasiskā vijolrepertuāra skaņdarbiem. Atsauksmes, ko šis darbs saņēma pēc pasaules pirmatskaņojuma 1881. gadā 4. decembrī Vīnē, bija visai daudzveidīgas. Grāmatā “Čaikovska pasija” leģendārais horeogrāfs Džordžs Balančins saka: “Vijolniekiem patīk šis koncerts. .. Pats galvenais – tikko sāk spēlēt, jūs uzreiz pazīstat – tas ir Čaikovskis. Gandrīz no pirmās nots var pateikt – tas ir viņš, to visu uzrakstījis viņš! Tas izdevies tikai nedaudziem.” Vijolkoncerts komponēts laikā pēc neveiksmīgajām laulībām, kas atstāja graujošu iespaidu uz Čaikovska garīgo un fizisko veselību. Lai kā nebūt atjēgtos un atspirgtu, komponists devās uz Šveici un apmetās nelielā pilsētiņā Klaransā. Darbs veicās labi – koncerts sacerēts nepilna mēneša laikā. Uzskata, ka iedvesmu Čaikovskim devusi Eduāra Lalo “Spāņu simfonijas” noklausīšanās.”Riharda Vāgnera daiļradi pārstāvēs mīla un kaislība. Līdzās aizraujošākajiem fragmentiem no operas “Tristans un Izolde” – cikls “Vēzendonkas dziesmas”. 1857. gadā komponista dzīvē uzplaukst mūzu un amoru svētītas attiecības ar rakstnieci Matildi Vēzendonku (1828–1902) – viņas stabilā laulība un pieci bērni nav šķērslis patiesas mīlestības stāstam, kuru ierāmē Matildes ceturtā bērna piedzimšana un trešā bērna aiziešana. Šis ir aizliegtās mīlestības laiks – top mīlas kvintesence “Tristans  un Izolde”, un vienlaikus Vāgners komponē piecas dziesmas ar mīļotās dzeju jeb t. s. “Vēzendonkas dziesmas”, kas ar dabas, eņģeļu, pazaudētās dzimtenes, svētu gaismasstaru sapņojuma un tamlīdzīgu tēlu starpniecību mūs skar daiļrunīgāk nekā biogrāfu un mūzikas vēsturnieku paskaidrojumi. Vāgners viņam piemītošajā pieticīgumā Matildei rakstīja “šīs dziesmas ir labākais, ko esmu komponējis, un taču maz ko no manis radītā jūs tā vienkārši atliksiet malā”. Neievērojot komponista lecīgumu, varam piekrist – minētais cikls ir savdabīgs mīlas universs, un daudz vērtīga tas iespēs pastāstīt par tā autoriem ikvienam, kas atradīs laiku izlasīt vārsmas un noklausīties dziesmas. Miša Brigergosmane ir viena no pasaules vadošajām soprāndziedātājām; viņa noslēgusi ekskluzīvu kontraktu ar Deutsche Grammophon. Viņas pirmajā ieskaņojumā Surprise iekļauti Šēnberga, Satī un Bolkoma opusi, šis ieraksts labu laiku tika atzīts par spožāko debijas albumu. Brigergosmanes beidzamajā ierakstā Night and Dreams skan Mocarta, Brāmsa, Štrausa, Šūberta, Debisī, Diparka un Forē dziesmas. Mišas Brigergosmanes veikto ierakstu skaitā ir arī CD So much to tell un CD Extase (skaņu ierakstu nams CBC) un Bēthovena Devītā simfonija, kā arī Vāgnera “Vēzendonkas dziesmas” ar Klīvlendas orķestri un Franci Velzeru-Mestu (Deutsche Grammophon). Uz operskatuves Brigergosmane dziedājusi Elektru “(Idomenejs”), Liduānas kundzi (“Karmelītu dialogi”), Liu (“Turandota”), māsu Rozi (Dead Man Walking). Māksliniece daudz uzmanības pievērš arī kamerrepertuāram un uzstājas Kārnegija zālē, Kenedija centrā, Vigmora zālē, kā arī Edinburgas, Verbjē, Bergenas festivālos; viņas skatuves partneru skaitā ir ievērojamais pianists koncertmeistars Rodžers Vinjols. Miša Brigergosmane koncertē ar Čikāgas SO, Bostonas SO, “Ņujorkas filharmoniķiem”, Klīvlendas orķestri, Sanfrancisko SO, Londonas SO, Gēteborgas SO, Izraēlas filharmonisko orķestri un diriģentiem Danielu Bārenboimu, Danielu Hārdingu, Maiklu Tilsonu-Tomasu, Franci Velzeru-Mestu, Endrū Deivisu un Gustavo Dudamelu. Dziedātājas nesenāko angažementu skaitā ir solokoncerti Kārnegija zālē, Vigmora zālē, Amsterdamas Concertgebouw, Vīnes Konzerthaus, Dortmundē, Parīzē un Minhenē; arī turnejas ar Ensemble Intercontemporain un Bāzeles kamerorķestri. Paredzēta Brigergosmanes debija ar Philharmonia orķestri un Esu-Peku Salonenu. Viņa dzied jaunajā Dead Man Walking iestudējumā Hjūstonā, Vitēliju Toronto un Dženiju “Mahagoni” – Žerāra Mortjē pirmajā iestudējumā Madrides Teatro Real. 2010. gada februārī skatītāji no visas pasaules bija liecinieki tam, kā Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Vankuverā Miša Brigergosmane dziedāja olimpisko himnu.Liels ir Mišas Brigergosmanes ieguldījums cilvēku muzikālajā izglītošanā un jaunas auditorijas piesaistīšanā; viņa ir vairāku labdarības projektu labas gribas vēstniece.Baiba Skride muzicējusi ar pasaules izcilākajiem orķestriem, tostarp ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Leipcigas Gewandhaus orķestri, Cīrihes Tonhalle orķestri, Parīzes orķestri, Londonas filharmonisko orķestri un ASV orķestriem Filadelfijā, Losandželosā un Klīvlendā. Viņa sastrādājusies ar diriģentiem, starp kuriem minami Tjerī Fišers, Pāvo un Nēme Jervi, Andris Nelsons, Vasilijs Petrenko, Jons Stūrgordss un Mario Vencago.Starp pēdējā laika spožākajām veiksmēm minama Skrides ilgi gaidītā debija ar “Berlīnes filharmoniķiem” un Andri Nelsonu. 2012./2013. gada sezonā abu ciešā sadarbība turpinās Bostonas simfoniskā orķestra sabiedrībā, savukārt ar Birmingemas simfonisko orķestri kopīgi nospēlēts Bēthovens, Brāmss, Mocarta Ceturtais vijolkoncerts un Gubaiduļinas Offertorium, vēl arī Edinburgas koncerttūre un dalība Lucernas festivālā. Baiba Skride atgriežas Apvienotajā Karalistē, lai kopā ar Londonas filharmonisko orķestri un Kristofu Ešenbahu atskaņotu Bēthovena Trīskāršo koncertu – biedros Daniels Millers-Šots un Larss Fogts. Jau tūliņ pēc tam viņi dosies kopus tūrē uz Vāciju un Luksemburgu – kopā ar Janiku Nezē-Segēnu. Ar visu to Baiba Skride sastrādājas arī ar BBC filharmonisko orķestri un Jonu Stūrgordsu, Vīnes simfonisko orķestri un Osmo Venski, Francijas Nacionālo orķestri un Kurtu Mazūru, Lilles Nacionālo orķestri un Eliahu Inbālu, Oslo filharmonijas orķestri un Vasiliju Petrenko, Helsinku filharmonijas orķestri, Malmes simfonisko orķestri, Noršēpingas simfonisko orķestri un Nīderlandes Radio kamerorķestri. Vijolniece joprojām ir programmas “Mocarts” stipendiāte Dublinā. ASV Skride atgriežas pie Detroitas, Vankūveras, Sanantonio un Jūtas simfoniskajiem orķestriem.Starp spilgtākajiem kamermūzikas notikumiem jāmin Šūbertiāde Hoenemsā, koncerti Vīnes Konzerthaus, Amsterdamas Concertgebouw, ASV koncerttūre un arī Vācijas vasaras festivālu tūre – “ģimenes projekts” kopā ar māsām Laumu (klavieres) un Lindu (alts), un Julianu Štekelu.Starp svaigākajiem ierakstiem skaņu ierakstu namā Orfeo ir Stravinska un Franka Martēna vijolkoncerti (sadarbībā ar BBC Velsas Nacionālo orķestri un Tjerī Fišeru). The Strad piemin Skrides senāko “sakaru” (Brāmsa CD) ar Stokholmas filharmonijas orķestri un Sakari Oramo: “Baiba Skride Brāmsa koncertā ir neglābjami hipnotizējoša, ik frāze piepildīta ar bagātīgas iztēles sarūpētu svaru.” Ar Birmingemas simfonisko orķestri un Andri Nelsonu viņa ierakstījusi Čaikovski, vienu blīvplati duetā ar māsu (Šūberts, Bēthovens, Ravels), solo vijoldisku (Izaī, Bartoks, Bahs) un divus koncertdiskus Sony (t. sk. Mocartu un Šostakoviču).Baiba Skride dzimusi Rīgā, mūziķu ģimenē. 1995. gadā viņa uzsāka studijas Rostokas Mūzikas un teātra konservatorijā. 2001. gadā vijolniece izpelnījās galveno balvu Karalienes Elizabetes mūzikas konkursā Briselē. Kopš 2010. gada novembra Baibas Skrides instruments ir Stradivāri vijole Ex Baron Feilitzsch (1734), ko viņai laipni aizdevis Gidons Krēmers.Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) 1940. gadā nodibināja lietuviešu komponists, diriģents un pianists Balis Dvarjons. Tas ir pieredzes bagātākais un atzītākais Lietuvas simfoniskais kolektīvs. Tajā spēlē gandrīz simt labāko Lietuvas mūziķu, un kolektīva priekšgalā kopš 1964. gada ir Sanktpēterburgas konservatorijas absolvents Juozs Domarks, kura tuvākie kolēģi šajā orķestrī ir diriģenti Roberts Šerveniks un Modests Pitrens.LNSO repertuārs ir plašs – no klasicisma un romantisma partitūrām līdz vislaikmetīgākajām partitūrām, kā arī gandrīz visi Lietuvas komponistu simfoniskie opusi – no Čurļoņa simfoniskajā poēmām līdz Dvarjoņa, Balša, Juzeļūna, Rekaša, Bajora, Barkauska, Balakauska, Bartuļa, Narbutaites, Šerkšnītes, Malča, Šenderova un arī pašu jaunāko autoru skaņdarbiem. Vairāki darbi radušies komponistu un diriģentu ciešā, draudzīgā sadarbībā. Daudzi Lietuvas autoru darbi ne tikai atskaņoti koncertos, bet arī fiksēti skaņu ierakstu namos “Melodija”, Marco Polo, Col legno, Ella Records, Naxos un Avie Records.LNSO gadā sniedz apmēram 50 konceru gadā, vairums no tiem notiek Lietuvas Nacionālās filharmonijas Lielajā zālē. Katru gadu orķestris dodas arī viesturnejās – tas viesojies lielākajā daļā Eiropas valstu, Japānā un Dienvidkorejā. Koncertzāļu skaitā ir Berlīnes filharmonija, Vīnes Musikverein, Frankfurtes Alte Oper, Londonas Bārbikena centrs, Stokholmas Bervalda zāle, Tokijas Suntory Hall, Osakas Svētku zāle, Amsterdamas Concertgebouw; festivālu skaitā ir Šlēzvigas-Holšteinas festivāls, “Varšavas rudens”, “Prāgas pavasaris”, Gšāde, Reingava u. d. c.  LNSO uzstājies ar diriģentiem Jonu Aleksu, Kristofu Ešenbahu, Vladimiru Fedosejevu, Ričardu Hikoksu, Nēmi Jervi, Kurtu Mazūru, Kšištofu Penderecki, Mstislavu Rostropoviču u. c. Solistu sarakstā ir dziedātāji Montserrata Kavaljē, Sergejs Larins, Virgilijs Noreika, Džesija Normena, Violeta Urmana; pianisti Dmitrijs Baškirovs, Petrs Geņušs, Emīls Gilelss, Daniels Polaks, Mūza Rubackīte; vijolnieki Vilhelms Čepinskis, Leonīds Kogans, Sergejs Krilovs, Gidons Krēmers, Julians Rahlins, Vladimirs Spivakovs, Arabella Šteinbahere; čellisti Dāvids Gerings, Miša Maiskis un Ivans Monigeti; altists Jurijs Bašmets un daudzi citi.2013. gada aprīlī LNSO devās savā pirmajā Dienvidamerikas turnejā, uzstājoties Sanpaulu, Kito, Limā, Rosario un Buenosairesā. 2013. gada 12. septembrī orķestris sniegs koncertu festivālā KlaraFestival 2013 Briseles Mākslu pilī, svinot Lietuvas ES prezidentūru un atskaņojot Čurļoņa, Vāgnera un Riharda Štrausa mūziku kopā ar Violetu Urmanu un Modestu Pitrenu.Modests Pitrens ir Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra un Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra diriģents. Mācījies Zalcburgas Mozarteum, ko 1996. gadā ar izcilību absolvēja kora un operas diriģēšanas specialitātēs. Lietuvas Mūzikas akadēmiju absolvējis kordiriģēšanas specialitātē (1997) un simfoniskā orķestra un operas diriģēšanas specialitātē (2003). Piedalījies semināros un meistarkursos pie Esas Pekas Salonena, Jormas Panulas un Helmūta Rillinga. Starptautisku konkursu laureāts. Kopš 2003. gada pasniedzējs Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Diriģēšanas nodaļā.Pēdējos gados Modests Pitrens iestudējis daudzas Čaikovska, Ļutoslavska, Mālera, Prokofjeva, Šnitkes, R. Štrausa u. c. komponistu programmas. Diriģējis Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Krasnojarskas Valsts simfonisko orķestri, Lietuvas kamerorķestri un Lietuvas Valsts simfonisko orķestri. Bijis daudzu projektu viesdiriģents Vācijā ar Nordreinas-Vestfālenes Jauniešu simfonisko un kamerorķestri. Ar šiem orķestriem viesojies daudzās Eiropas valstīs, ASV un Ķīnā.Modests Pitrens aktīvi darbojas opermūzikas jomā. Viņa repertuārā ir “Karmena”, “Mīlas dzēriens”, Pētera Etveša “Mīlestība un citi dēmoni”, “Salome”, “Klīstošais holandietis”, “Valkīra”, “Verters”, “Pīķa dāma”, “Aīda”, kā arī baleti “Sarkanā Žizele”, “Grieķis Zorba” u. c.Modests Pitrens sadarbojas ar daudziem slaveniem solistiem, starp kuriem ir dziedātāji Mati Salminens, Jāko Rihanens, Aleksandrs Antoņenko, Virgilijs Noreika, Egils Siliņš, Ains Angers, Violeta Urmana, Inga Kalna, Asmika Grigorjana, Kristīne Opolais, Pritija Jende, vijolnieki Tatjana Grindenko, Baiba Skride un Pāvels Bermans, čellisti Dāvids Gerings un Aleksandrs Kņazevs, pianisti Mūza Rubackīte, Antons Ļahovskis, Pīters Donahjū un Petrs Geņušs, obojists Frančesko di Roza u. c. Modesta Pitrena vadībā tapuši vairāk nekā desmit kora un orķestra mūzikas CD ieskaņojumu. 2009. gada maijā Modestu Pitrenu uzaicināja diriģēt pasaulslavenās lietuviešu dziedones Violetas Urmanas solokoncertu Lietuvas Nacionālās filharmonijas zālē. Polijas Nacionālajā operā viņš bijis muzikālais vadītājs Kšištofa Pastora, Eda Vubes, Emīla Vesolovska un Džordža Balančina baleta vakara “Dejosim Bahu” iestudējumam. 2010./2011.gada sezonā Modests Pitrens debitēja kā muzikālais vadītājs Mocarta operas “Burvju flauta” jauniestudējumā Ķelnes operā un vadīja Pučīni “Triptiha” atjaunojumu Diseldorfas Deutsche Oper am Rhein.Piedalās: Baiba Skride (vijole), Miša Brigergosmane (mecosoprāns), Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Modests Pitrens. Programmā: Pēteris Čaikovskis, Jozs Grodis, Rihards Vāgners. Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv