No kurienes šis vilciens? Kā te gadījušās sliedes? Kā uzceltas stacijas galu galā? Kā tas var būt, ka cilvēkiem ir izdevies panākt, lai šī sistēma darbotos kā labi ieeļļots mehānisms? Agrāk man bija kauns to jautāt. Domāju, skatīsies uz mani kā uz muļķi un teiks: "Kārli, nopietni?! Tā tak pašsaprotama lieta!" Šodien es atbildētu: "Vai tiešām?" – savas dokumentālās filmas Nord Express ievadā jautā režisors Kārlis Lesiņš, raugoties uz Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā ienākošo vilcienu.
Jaunās filmas nosaukums ir atsauce uz vēsturisko dzelzceļa līniju, kas vēl līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā savienoja Rīgu ar citām Eiropas metropolēm. Filmu studija Mistrus Media un divu Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps ieguvējs Kārlis Lesiņš ir radījuši dokumentālu detektīvu par 870 kilometru garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecību, kas aizsākās ar sapni atkal savienot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, kad 1991. gadā Igaunija, Latvija un Lietuva atguva neatkarību no Padomju Savienības.
Saprot un nesaprot
Kārlis Lesiņš sāk izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kāpēc Rail Baltica dzelzceļa līnijas projekta attīstība ievērojami atpaliek no grafika un izmaksas krietni pārsniedz plānoto budžetu. Režisors cenšas iegūt atbildes – kas ir noticis un kas notiek. Vai Rail Baltica tiks uzbūvēts? "Kārlis Lesiņš pārstāv vienkāršo cilvēku, kas iet un meklē, kādreiz ir naivs, kādreiz – apjucis, kādreiz kaut ko saprot, kādreiz – nesaprot," autora pieeju raksturo filmas producente Elīna Gediņa-Ducena, kura šim kinodarbam ir veltījusi daudzus gadus.
Kārlis Lesiņš atzīst, ka pirmos gadus viņš pavadījis, lai apjaustu Rail Baltica projekta sistēmas darbību un noorientētos tās realizētāju izmantotajā terminoloģijā, lai spētu ar viņiem komunicēt. Braucot cauri iesaistītajām valstīm, režisors tiekas ar amatpersonām, projektētājiem, būvniekiem, uzņēmējiem, militārpersonām un cilvēkiem, pa kuru īpašumiem nākotnē brauks Rail Baltica vilcieni. Ceļojumā viņam pievienojas žurnāliste, bezpeļņas organizācijas Re:Baltica pētniece Inese Braže.
Filmas Nord Express režisors Kārlis Lesiņš kopā ar žurnālisti Inesi Braži sāka šo kinematogrāfisko izmeklēšanu 2019. gadā ar šķietami vienkāršu uzdevumu – noskaidrot, kāpēc Rail Baltica projekta attīstība ievērojami atpaliek no grafika un izmaksas krietni pārsniedz plānoto budžetu. Publicitātes foto
"Sekot līdzi šim projektam sākām pirms sešiem gadiem, kad Daugavā vēl nebija pāļu un būvniecība Rīgā vēl nebija sākusies. Tas bija laiks, kad projekts notika uz papīra," atgādina Inese Braže un akcentē, ka galvenais uzdevums ir bijis, kā to parādīt filmā. Road movie jeb ceļa filmas žanra tradīcijās viņi divatā vai Kārlis Lesiņš viens pats dodas ceļā senā sarkanas krāsas automašīnā, kas ir sava veida atsauce uz režisora dokumentālo īsfilmu Vectēva tēvs (2016), kura ir saņēmusi Lielo Kristapu par spilgtāko debiju.
Toreiz režisors kopā ar vectēvu Andri oranžā žigulī devās 1800 kilometru garā ceļā uz Krievijas tālajiem ziemeļiem, lai atrastu kapu, kurā apglabāts izsūtītais Kārļa Lesiņa vectēva tēvs. "Tas laikam ir kadets?" ieraugot režisora jauno izvēli, vaicā viens no dokumentālās filmas Nord Express varoņiem, māju īpašnieks Meliverē Ardi Rego, kurš gaida ziņas par savas zemes tālāko likteni. "Jā, tas ir Opel Kadett. Es to nopirku Latvijā, taču tas ir nācis no Zviedrijas," atbild režisors, kura saruna ar igauni sākas brīvā, nepiespiestā atmosfērā.
Divi izmeklētāji
Šāda izteiksmes līdzekļu izvēle ir bijusi saistīta ar vairākiem iemesliem, arī ar birokrātiskās tēmas atšķaidīšanu un savu kā kino veidotāju interesi. "Sākumā nekas neliecināja, ka viss (Rail Baltica projekts – I. A.) izvērtīsies tik traki, tāpēc izlēmām nedaudz provocēt ar vizuālo valodu – ar ko es pārvietojos, ko velku mugurā –, turklāt tas iespaidoja satiktos cilvēkus, jo viņi uzreiz atmaiga un īsti nesaprata, kas te notiek, kāpēc pie viņiem ir atbraukuši divi izmeklētāja tipa cilvēki," stāsta Kārlis Lesiņš.
Viens ir ģērbies kā septiņdesmitajos gados, otrs – atbilstoši laikam – piebilst Inese Braže, kura režisoram ir pievienojusies braucienā pie latviešu māju īpašniekiem. "Kad mēs satikāmies, viņi pirms trim gadiem bija saņēmuši vēstuli par to, ka viņu īpašums tiks pārdalīts. Anitas Damsones gadījumā tas nozīmēja, ka aitu ganības paliek vienā pusē, bet aitu kūts – otrā," stāsta žurnāliste un atminas, ka toreiz papildu komunikācijas trūkums šos cilvēkus bija atstājis pilnīgā neziņā. Šajā ziņā nekas nebija mainījies arī šogad.
"Mēs gribējām aizbraukt vēlreiz arī pie igauņa Ardi Rego. Es viņam zvanīju, viņš necēla telefonu. Uzrakstīju e-pasta vēstuli. Viņš atbildēja, ka patlaban karo Ukrainā," atklāj Kārlis Lesiņš un vērš uzmanību uz to, cik daudz kas ir mainījies šajā laikā ar pandēmiju un iebrukumu. Ar filmas projektu tās veidotāji ir sākuši strādāt 2017. gada beigās, kad pasaule bija citāda un arī Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūves nepieciešamība un tolaik iezīmētās problēmas ir skatītas pilnīgi atšķirīgā kontekstā.
"Kad filmas gala versijā ieraudzīju, kā es 2020. gadā saku: "Man šķiet, ka te nav nekādas Vladimira Putina intereses", es salecos. Tu redzi, kā esi audzis un kā pasaule visapkārt ir mainījusies," atzīst bezpeļņas organizācijas Re:Baltica pētniece Inese Braže.
Šajā kontekstā filmas Nord Express producente Elīna Gediņa-Ducena uzsver, ka sešus gadus ilgušais vērojums ir ļāvis ne tikai dokumentēt Rail Baltica projekta attīstības gaitu, bet arī izveidot šī laika hroniku, atskatoties uz pēdējo gadu notikumiem, sajūtām un vērtībām.
Pieteikt šahu
Ir daudz baumu un teoriju par to, kas vainīgs, ka projekts kavējas un Baltijas valstis riskē zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Iespējams, tā ir Krievija vai Ķīna, bet varbūt birokrātija vai Baltijas valstu nespēja vienoties par projekta pārvaldīšanu. Kas notiks, ja šis projekts netiks realizēts, jo īpaši laikā, kad Eiropā notiek karš un dzelzceļa infrastruktūrai ir milzīga nozīme Baltijas valstu un visas Eiropas Savienības aizsardzībā, – filmas veidotāji ieskicē savas izpētes jautājumus, uz kuriem meklē atbildes.
"Man bija savi šim projektam pietuvināti cilvēki, kas piespēlēja informāciju, lai es kā intervētājs varētu būt skeptiskāks pret intervējamā teikto," saka Kārlis Lesiņš. Režisors atklāj: vienu reizi viņam ir bijusi intervija, kas šķitusi kā brīnišķīga saruna, un tikai montāžas laikā viņš ir sapratis, ka lielāku ūdens liešanu savā dzīvē nav dzirdējis, un atstājis to ārpus filmas. "Vizuāli tā bija viena no spēcīgākajām ainām, ko bijām uzfilmējuši," savu profesionālo sāpi pauž operators Ivo Skanstiņš.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir bijis sarunas ar birokrātijas pārstāvjiem padarīt vizuāli aizraujošas: vai mēs varētu ar krēsliem iziet gaitenī? Vai mēs varētu braukt ar liftu? Vai mēs varētu uzkāpt uz jumta? "Tā pamazām veidojās filmas identitāte, piemēram, kad dažas minūtes pirms intervijas mēs kopējiem spēkiem mēģinājām izdarīt tā, lai tās izskatītos kaut nedaudz out of the box jeb netipiski," norāda operators, kura iemūžinātajās intervijās Kārlim Lesiņam ne tikai izdodas sasmelt ūdeni, bet arī pieteikt šahu. Kuram varonim? Atbildi var gūt šajā kinodarbā par Rail Baltica projektu, pirms tas, poētiski izsakoties, noskrēja no sliedēm.
"Filmas pēdējos kadrus uzņēmām šī gada jūnijā. Kopš tā laika gaismā ir nācis ļoti daudz jaunu faktu, tāpēc šķiet, ka būtu jāveido Nord Express nākamā sērija," uzskata studijas Mistrus Media producents Gints Grūbe.
Filma, kas veidota kā Latvijas, Vācijas, Polijas un Igaunijas kopprodukcija, Latvijas kinoteātros būs skatāma no 28. novembra.