Distruktur ir divu brazīliešu mākslinieku duets – Melisas Dūliusas un Gustavo Jana kopprojekts. Savā radošajā analogā kino praksē mākslinieki balansē starp "lielo un mazo" kino, pašrocīgi to attīstot un montējot Berlīnē esošajā kino laboratorijā Labor Berlin. Viņu filmas rada kinemātisku laiktelpu, kas nošķirta no ikdienišķās, lai arī nereti viņu filmu darbības noris gluži parastās vidēs.
Apvienojot kino vēstures atsauces, okultās zināšanas, andergraunda un popkultūras klišejas, šīs filmas varētu raksturot kā eksperimentālus naratīvus ar scenāriju, aktieriem un bieži arī krāšņiem tērpiem, kurus autori darina paši. Abi mākslinieki bieži parādās kā savu filmu varoņi un mūzikas komponisti, taču viņi mērķtiecīgi izvairās no konvencionālās kino dramaturģijas un tai piederīgā psiholoģiskā reālisma. Autori pieturas pie pašdarinātām (handmade) tehnikām, pilnībā piedaloties visos filmas veidošanas posmos – sākot no filmas uzņemšanas, montāžas un beidzot ar ieskaņošanu, aktierspēli un scenogrāfijas būvēšanu.
Mākslinieku duets sadarbojas kopš 1999. gada, sākot strādāt ar Super 8 kino lentēm, taču drīz vien pārgāja uz 16mm izmēru. 2007. gadā abi mākslinieki pārvācās no Brazīlijas uz Berlīni, kur aktīvi līdzdarbojas kino mākslinieku kolektīvā un kino laboratorijā Labor Berlin, praktizējot un apmācot interesentus lietot dažādas filmu attīstīšanas un montāžas tehnikas.
Taču viņu darbi sniedzas tālāk par kino filmu – tās ir arī instalācijas, kino performances, fotogrāfijas, teksti un grafikas. Nereti, abi autori izdod zīnus kā papildinājumu savām filmām. Tajos pamanāmas kā atsauces no darba procesā lasītajiem tekstiem, tā pašu autoru rakstītie teksti, dzeja, zīmējumi un fotogrāfijas.
Viņu filmām piemīt īpaši rotaļīgs raksturs, kuru varētu salīdzināt ar muzikālu ritmu, kura pavadībā notiek savādas performances, teatrāli uzvedumi un meditatīvas laiktelpas apceres, kas, iespējams, veidojušās abu autoru savstarpējās ķīmijas iedarbībā. Kādā intervijā Gustavo, runājot par saviem darbiem, saka: "Es domāju, ka tas (filmu scenāriji) rodas no lietām, kas mums ir svarīgas – vai tas ir radīt sistēmu, situāciju, stāstu vai jebko citu, kam noticēt. Es domāju, ka mums ir vieglāk, jo esam divi. Ja tu esi viens savā ticībā kaut kam, tu riskē būt traks. Bet, ja jūs esat divi..." Melisa: "Tas kļūst vēl trakāk!"
Distruktur filmas ir rādītas festivālos Berlīnē (Berlinale), Torino, Maskavā, Curta Cinema Riodežaneiro, New Museum Ņujorkā, Paço das Artes Sanpaulu, kā arī tepat Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā Lietuvā.
21. maijā pasākumu vadīs Ieva Balode, un tas norisināsies angļu valodā. Abi autori skatītājiem piedāvās noskatīties trīs filmas, no kurām viena In The Traveler’s Heart būs skatāma tās orģinālformātā uz 16mm. Tā ir tapusi 2013. gadā mākslinieku rezidencē Lietuvā Nida Art colony un pašrocīgi attīstīta centra eksperimentāli uzbūvētajā laboratorijā.
Otra filma Triangulum (2008) ir tapusi Berlīnē un Ēģiptē. Filmas komanda Kairas ielās nesakcionētā performancē spontāni veica iestudētas darbības, kas atgādina kādu savādu rituālu, kas sasaucas ar filmas stāstu.
Trešā filma Eternau (2006) ir uzņemta Brazīlijā, iesaistot plašu aktieru komandu, kas filmas kolāžveidīgajā ritmā skatītāju ieved reibinošu notikumu virpulī, kura trauksmaino ritmu veido autoru pašu ieskaņotie skaņdarbi. Daži ir veidoti kā zināmu autoru kaverversijas – Džonas Džetas Born to Be Bad, Serža Geinsbūra Sea, Sex and Sun, bet citi – vairāku orientālu melodiju salikums sintipopa noskaņās.
Nākošajā eksperimentālā kino vakarā 18. jūnijā gaidāma britu māksliniece Rozalinda Faulera, kas darbodamās kā māksliniece-antropoloģe savos darbos pēta politisko un poētisko britu laikmetīgo ainavu. Sava pētnieciskā un vizuāli poētiskā rakstura dēļ autores darbi plašāk pazīstami laikmetīgās mākslas kontekstā. Tie ir izstādīti prestižākajos Lielbritānijas galeriju un mākslas centros, kā arī citviet pasaulē.
Biļešu cenas: standarta 3,50 eiro, studentiem, senioriem - 2,50 eiro.
Vairāk informācijas šeit.