Aprēķins par šī biznesa mūžīgo un, kas vissvarīgāk, garantēto efektivitāti ir pierādāms pat zābakam ekonomikā: katrs spēļu automātā iemestais dolārs metējam teorētiski "atdod" 80—90 centus (santīmus no lata utt.), kazino paturot "nieka" desmito daļu. Pareiziniet šo "nieku" ar automātu un spēļu galdu skaitu lielos kazino, kā arī ar to kosmisko ātrumu, kādā "rijīgajās mašīnās" birst dolāri (lati, jenas, eiro...), un pasakainā peļņa jums būs kā uz delnas. Bet kā tad ar grandiozajiem, reizēm pat miljonos mērāmajiem vinnestiem, par kuriem ziņo masu medijos, jūs sauksiet? Protams, tādi gadās, un te jau darbojas cits spēles vai, precīzāk, dzelžains matemātikas likums — skaitļu varbūtības teorija, kas ir uzrakstāma glītā ciparu vienādojuma rindiņā. Kas spēlētājam liekas laimīgais gadījums (oi, man vinnests!), tas patiesībā ir matemātiska formula vai datorprogramma. Vēl jāņem vērā, ka ziņas par cilvēku, kuram laimējies, izplatās kā mēris un iedarbojas gluži hipnotizējoši — varbūt pamēģināt?
Izskaitļot vinnestu
Bet tradicionālās kāršu spēles — kā black jack, vists, preferanss vai pokers —, kurās talantīgam spēlmanim teorētiski ir iespējams "izskaitļot" un "saskaitīt" galdā esošās kāršu kombinācijas vai "kontrolēt" kāršu kavas atlikumu pie dīlera, tieši tādēļ prestižākajos spēļu namos uz superlikmēm piedāvā spēlēt klientiem citam pret citu, nevis pret kazino. Likums ir viens: kazino nekad nezaudēs, pat ja tam nāksies dažiem laimīgajiem izmaksāt simt tūkstošus, pat miljonu, jo uz katru veiksminieku matemātiskā progresijā vairojas lūzeru tūkstoši vai prasti "sīknaudnieki", kas niekojas sava prieka pēc. Tomēr, pat zinot, ka "nams" vienmēr ir plusā, arvien atrodas cilvēki, tā sauktie kāršu skaitītāji, kuri alkst vienu — apspēlēt kazino.
Piemēram, blekdžeka sistēmas atšifrētāja gods pieder cilvēkam ar fenomenālu skaitļu atmiņu Edvardam Torpam, jaunam datorģēnijam, kurš 1962.gadā, kad jau bija iekļuvis teju visu Lasvegasas spēļu eļļu melnajos sarakstos un drošības sargi viņu vienkārši nekur nelaida pie spēļu galdiem, lai kā Edvards būtu maskējies, beidzot publicēja savu traktātu Apspēlē dīleri. Kazino īpašnieki bija šokēti, jo Torpa aprakstītā sistēma nudien atklāja spēles vājos punktus, kurus patiesībā nebija nemaz tik grūti apgūt. Taču attapušies viņi nevis slēdza spēļu zāles, bet gan uzlaboja pašu spēli un tās noteikumus, piemēram, aizliedza pie galda sēsties ar bloknotu un rakstāmo rokās, ieviesa videonovērošanu un par spēles kontrolētājiem pie ekrāna aicināja spējīgus matemātiķus — tos, kuri prot pamanīt "kāršu skaitītājus".
Bet Torpa sistēmas fani arī nebija ar pliku roku ņemami. Viņi sāka strādāt grupās un savas "skaitītāju" darba smalkās funkcijas sadalīja uz galviņām. Pirmais šāds azartisku entuziastu kolektīvs radās Masačūsetsā, 1979.gadā, bet te jau sākas stāstiņš par filmu!
Pavisam reāls stāsts
Atšķirībā no visiem labi pazīstamā Amerikas pilsoņa Oušena vienpadsmit, divpadsmit un trīspadsmit utt. drauģeļiem iz visiem labi zināmā stilīgā komēdijseriāla pavisam reālā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā 70.—80.gados darbojusies reāla studentu "banda", kas nu pārceļojusi uz austrāliešu režisora Roberta Luketiča (pazīstams kā enerģiskās blondīnītes — Rīsas Viterspūnas filmu veidotājs) dēku gabalu ar acītes nosaukumu 21, negrasījās virtuozam noziegumam Lasvegasā — ar visādu tehnisku uzparikšu un izdomas palīdzību brutāli aplaupīt kazino —, bet pēc jēgas paveica tieši to pašu: kādos divpadsmit gados iztīrīja kazino kases kopsummā gandrīz par 15 miljoniem dolāru. Tikai viņu ieroči pret kazino bija legāli — Dieva dots matemātisks talants, kāršu sistēmas vājo vietu pārzināšana un arī labi trenētas dotības aktiermākslā.
Jau reklāmkadros skeptiskākiem skatītājiem var likt pasmīnēt uzraksts "filmas pamatā ir patiesi notikumi", taču šoreiz tas tiešām nav lēts triks acu aizmālēšanai.
2002.gadā iznāca Bena Mezriha grāmata Kazino izputināšana/Bringing Down the House, kas mirklī kļuva par bestselleru. Talantīgais žurnālists pats gan nebija nekāds skaitļu ģēnijs: viņš aprakstīja kāda sava tuva drauga personisko pieredzi, darbojoties MIT studentu/pasniedzēju organizētā balto apkaklīšu — "kazino bandītu" grupā (līdzīgu, tikai uzlabotu, grāmatu vēlāk sarakstīja Kens Ustons, augsta ranga menedžers, kurš ieviesa ideju par veiksmīgu sadarbību diskrētā profesionāļu — skaitītāju grupā). Galu galā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts ir pasaulē septītā prestižākā augstskola, kurā gatavo eksakto zinātņu nākotnes spīdekļus. "Bandītu" draudzīgā pulciņa kodolu veidoja lietišķās matemātikas semināra entuziasti, kuri mēģināja izfunktierēt, kur pēc iespējas efektīvāk savus teorētiskos atklājumus varētu izmantot, tā teikt, praksē.
Izcils ansamblis
Savos ziedu laikos MIT "kazino bandītos" darbojās pat 80 cilvēku! Līdz 1993.gadā Lasvegasas spēļu biznesa organizācijas elite lūdza palīdzību valsts labākajiem privātdetektīviem un pat FIB tehnikas speciālistiem, un grupējumu, kurš regulāri tīrīja glaunāko kazino seifus miljonos mērāmās summās, sagrāva "no iekšienes" — tieši to visu varēsit redzēt filmā. Jo filma ir gudra — tā uzskatāmi demonstrē, kas notiek ar cilvēkiem, pat vistuvākajiem draugiem, ja tie tiek pie vieglas naudas, ļoti lielas naudas! Protams, bišķi kaut kas arī ir jājēdz no kāršu spēles, tad prieciņi par jauno krāpnieku eleganto darbiņu būs jo lielāki. Pārējiem paliks patiesi sentimentāls — šī vārda vislabākajā nozīmē! — stāsts par vienu matemātikā ārkārtā apdāvinātu un talantīgu džeku, kurš atšķirībā no saviem bagātajiem studijbiedriem, kuri paši (vai vecāki) spēj samaksāt MIT mācību naudu — 300 000 dolāru, ir vienkāršās tautas pārstāvis. Un, protams, kārdinājums likt lietā savas dotības ir tik liels. Kas ar zēnu notiek — tāds, kā sacītu Hamlets, ir jautājums. Tas jautājums, ar kuru sastopas katrs, kurš ver kazino durvis.
Visbeidzot — filmā vērojams izcils aktieru ansamblis, starp kuriem divkārt oskarotais "veterāns" Kevins Speisijs kā cienījams seniors ideāli atbilst skolotāja kārdinātāja tēlam, podīgais Amerikas korejietis Ārons Ju pārstāv MIT aziātus (fakts: reālajā MIT "kazino bandītu" grupā teju puse dalībnieku bija apdāvināti ķīnieši, japāņi...), daiļā Keita Bosvorta "atbild" par filmas erotisko pusi, un bezgala simpātiskais brits Džims Stērdžess, kurš kopš muzikālās bītlu filmas Apkārt Visumam/Across the Universe tiek piepulcināts 2007.gada talantīgāko jaunzvaigžņu pulkam, ar galveno lomu arī šeit tiek galā vienkārši briljanti — džeks nudien tālu tiks!
Visvisvisbeidzot — 21 ideju gadiem ilgi perinājis producents Kevins Speisijs, tieši viņš izpirka autortiesības Izputināt kazino ekranizācijai. Iemesls — azartiskais kāršu fans Speisijs ir tikai godīgs: "Lasvegasā es nevaru mierīgi paiet garām nevienam kazino, mani nelabais ar varu rauj iekšā. Tomēr ir iespēja nedaudz laboties vismaz savās acīs — uzņemt par šo spēles kaislību filmu."