Oo-ee, oo-ah-ah, ting-tang, walla-walla, bing-bang! Savā vokāli instrumentālajā ansamblī jeb boy band"ā Alvins un burunduki izdziedājušies uz nebēdu, gandrīz kļuvuši par Amerikas šovbiznesa haizivju mahināciju upuriem, iemantojuši ļooooooti lielu popularitāti fanu aprindās, jautrie zēni A, S un T varbūt kādā prāta un sirds kaktiņā saprot, ka pilnvērtīgai dzīvei viņiem drusciņ tā kā kaut kas pietrūkst. Nauda, slava, publikas mīlestība un pilnvērtīga dzīves kvalitāte ir. Tomēr...
Tātad trim draudziņiem Alvinam, Saimonam un Teodoram laiks doties uz skolu. Puiši, protams, sajūsmā, kaut gan arī mājas dzīve (lasi: dauzīšanās un visāda, reizēm nemaz ne tik nevainīga un cilvēkiem visai riskanta jautrošanās) pie viņu lielā drauga Deiva (aktieris Džeisons Lī) nu galīgi nebija smādējama.
Jo Deivs, kā jau dzīvē un daiļradē nerealizējies mūziķis/tētis, visu savu enerģiju velta viņiem, saviem dēliņiem - Alvinam ar sarkano džemperi un milzu "A" uz krūtiņas, prātīgajam, bet panaivajam Saimonam un kompānijas īkšķītim - mazajam Teodoram, kurš, protams, ir visjaukākais "bērns" Deiva jocīgajā surogātģimenē.
Skolā kā jau skolā - kuram gan patīk zubrīties, labāk pasportot un turpināt darīt blēņas. Viss jau puiku trijotnei būtu brīnišķīgi, bet tad pie apvāršņa (lasi: uz skolas kluba skatuves) parādās viņas - Elinora, Žanete un Britānija. Meiteņu grupa, protams, krutāka par visādām tur Spice Girls. Atliek tikai noskaidrot - kas viņas ir. Konkurentes, draudzenes vai kas vairāk. Un jāatbild uz vissvarīgāko starpdzimumu jautājumu: vai ir iespējama "tikai draudzība" starp vīrieti un sievieti? Tas nekas, ka vīrieši tādi maziņi un pūkaini. Draudzenes taču tādas pašas!
Kurš ir kurš?
Kad 2007.gadā iznāca animatronikas tehnikā realizētā filma Alvins un burunduki, katrs sevi cienošs kritiķis par obligātu uzskatīja pieminēt faktu, ka filmas pamatā ir populārs TV multeņu seriāls no 1958.gada, ko sacerējis Ross Bagdasarjans seniors. Jaunās tehnoloģijas (kopš sivēnfilmiņas Babe/Mazulis īpaši pieprasītas), kas ļauj savienot ekrānā "dzīvu" aktieri ar kompjuterizētu animācijas, bet ne "plakani" uzzīmētu radījumu, filmā tika izmantotas godam. Kritiķi "piekasījās" filmai, ka katrs no burundukiem neesot pietiekami individualizēts kā raksturs, tēls. Sevišķi ar humora izjūtas trūkumu izcēlās cien. Īberta kungs, kurš kā klīrīga jaunkundze atzina, ka nespējot viņus atšķirt - kurš Alvins, kurš Saimons, kurš Teodors -, līdz beidzot viņam esot pielecis, ka Alvins ir ar A burtu, bet Teodors - visīsākais. Nu, jāteic, Latvijas kritiķiem (piemēram, man) ar muzikālo mazuļu "atpazīšanu" nebija nekādu problēmu - tāpat kā tiem bērnu un vecāku miljoniem, kuri šajos trijos gados Alvina kompānijas radītājiem pasaulē sapelnījuši 0,63 miljardus dolāru (417 miljonus ASV, 208 miljonus - citur)! Un kuri joprojām fano par reālo parodistu popgrupu Alvin & The Chipmunks (skatīt un klausīties viņus var YouTube un iTunes, var arī iepirkt kādu no 12 grupas diskiem). Iespējams, tieši pilnīgi "neprātīgās", pārveidotās cilvēku balsīs parodētās dziesmiņas - dažādu laikmetu hiti - bija māneklis, kas mani padarīja par kvēlu burunduku fanu!
Neprecīzā prognoze
Tāpēc ir īpašs Ziemsvētku prieks, ka pat tik autoritatīvai avīzei kā The New York Times gadījies varens misēklis: 2007.gadā tās kritiķi prognozēja, ka šī nu gan būs filma, kurai nesekos turpinājums. Bet, redz, turpinājums seko, un pati NYT atzīst, ka tieši Alvins & Co II atrodoties šī gada publikas (tā ir ģimenes filma) most wanted movie desmitniekā. Brīnumi notiek. Vēl lielāks pārsteigums, ka filmiņu par burundukiem režisējusi Betija Tomasa, būtne, kuras specializācija ir t.s. ironiskās komēdijas un meiteņu kino - ciniskā komēdija Džonam Takeram ir jāmirst!, Doktors Dūlitls (ar "šokolādīti" Ediju Mērfiju), 28 dienas (ar Sandru Buloku) ir viņas roku darbs. Arī Alvins un burunduki 2 iepriecēs ar ne vienu vien žults pilnu morālo kniebienu "pieaugušajiem bēbīšiem", bet ne īstajiem bērniem. Kaut vai jautājumā par visas pasaules "citādo" ekspluatāciju, ko bez mēra piekopj šovbizness.
Un, protams, izpīkstinātie - nu jau sešu spalvaino dzīvnieciņu boy and girl band"u - muzikālie numuri disko, R&B, regeja, afrofolka un Ziemsvētku balāžu stilā ir sūūūūūper!
***
Burunduki
Latīņu Tamias - grauzēju sugas vāverveidīgie.
Svars no 30 līdz 120 gramiem, ķermenītis mēdz būt no 5 līdz 15 cm. Aste - 7-13 cm. Īpašā zīme - tumša spalvas līnija pa muguru, kuru sadala baltas vai pelēkas strīpiņas. Pārējais ķermenis klāts ar sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apspalvojumu.
Pasaulē sastopami 25 šo radībiņu veidi, vairākums - visā Ziemeļamerikas kontinentā, no polārā loka līdz pat Meksikai, bet viens Eirāzijas paveids (Tamias sibiricus) dzīvo Sibīrijā, Hokaido salā Japānā, Korejā, Mongolijā un Ķīnā.
Spilgtākās rakstura iezīmes - ārkārtīgi tīrīgs zvērs, kas savu māju (pašu izbūvētas 2-4 metrus garas tuneļu sistēmas) rūpīgi sakārto un apsargā. Atsevišķi ierīko savu tualeti.
Mīļākie ēdieni - sēklas, augļi, kukaiņi, un tikai tad seko rieksti! Uz ziemas guļu mēdz sarūpēt līdz pat pieciem kg smagu "pārtikas groziņu".
Grūtniecība ilgst 30 dienu. Metienā parasti dzimst 4-6 bērni, kaut gadās, ka ir tikai viens vai pat desmit pēcnācēju. Dzīves ilgums dabā parasti trīs gadi, bet nebrīvē - 10 gadu! Vispār mīl vientuļu dzīvi, šos dzīvniekus nav ieteicams turēt pāros.