Asiņainā Valentīndiena 3D

Viens gan izdzīvoja, toties divdesmit gadus pavadīja psihiatriskajā slimnīcā. Iznācis no psihenes, ogļracis nolēma atriebties tiem, kas, viņaprāt, precīzāk, viņaneprāt, vainojami nevainīgu cilvēku nāvē. Arī laiks un atmosfēra atbilstoši — pilsētiņā visi atkal gatavojas Valentīndienas svinībām un dejām vietējā kultūras namā vai kā nu tos Amerikā sauc. Bet, kā smejies, danči šoreiz izrādīsies galīgi neizdevušies. Toties, "pateicoties" psihenes klientam, ogļraču cirvim un maniaka slimīgajai fantāzijai, pēc dejām ciematiņā būs daudz asiņu un līķu. Nu tā dažos vārdos varētu pasmaidīt par pasaules slešeru žanra klasiku — 1981.gadā Kanādā tapušo Asiņaino Valentīna dienu, ko režisējis kāds Džordžs Mihaliks. 87 minūtes metāla priekšmeta kapāšanās dzīvā miesā skatītājiem tika garantētas. Pagājuši 28 gadi, un kāds Patriks Lisjē, kas aktīvi rosījies pie tādu drebuļnieku kā Baltais troksnis/White Noise, Acs/Eye, Kliedziens/Cry u.c. montāžas galda un bišķiņ ieprovējis spēkus šausmeņu scenāriju virpošanā (Drakula 2000 un Drakula 2000 II) un pašrocīgi arī šo trešās šķiras baismekļu režijā, nolēmis paniekoties ar jaunajām tehnoloģijām, atdzīvinot vecu miesu — to pašu klasisko Asiņaino Valentīndienu. Kā senā dziesmā — meldiņš tas pats, vārdi drusku mainīti. Paralēli filmas galvenajam slepkavam maniakam Tomam, kurš nez kāpēc atgriežas mājās Asiņainās Valentīndienas desmitajā jubilejā, kurā tikuši nonāvēti 22 cilvēki, un šī Toma kārtējiem slepkavošanas plāniem sižetā iepīta sieviete — tuva Toma draudzene, kura laikam jau palikusi vienīgā, kas tic, ka pārbriedušais puisis ir nevainīgs kā jēriņš. Un joprojām ļaujas romantiskām jūtām, kas diemžēl saskarsies ar realitāti — kārtējo sašķaidīto līķu kaudzītēm. Ir gan filmā daži mulsinoši mirkļi, kad, kā smejies, aizdomu ēna par slepkavībām krīt uz vietējo šerifu, kurš vajā citu noziedznieku, vārdā Harijs Vordens, bet tas jau, protams, uz īsu mirkli — acu aizmālēšanai. Toms, Toms, Toms! Ņemot vērā, ka aiz kalniem nav arī klasiskās lieldrebuļfilmas Piektdiena, 13.februāris reanimācija uz 3D ekrāniem, būtu muļķīgi pārmest Asiņainās Valentīndienas sižeta munsturētājiem neloģismus un atkārtošanos — galu galā arī ar ogļraču cirvīti diez cik oriģinālus cilvēku slaktēšanas veidus neizgudrosi. Tādēļ lieti noderējušas jaunās 3D tehnoloģijas, kas skatītājiem sola 90 filmas minūtēs ne reizi vien pāri galvai un arī taisni virsū lidināt asus, trulus un bīstamus priekšmetus. Kā trāpīgi rezumē FearMovie.com apskatnieks — pirms 28 gadiem starp pubertātes vecuma tīņiem atradās pietiekami daudz stulbeņu, kuri ļāvās noticēt un sabaidīties no Valentīndienas slaktiņa, un tad tagad būs izaugusi to stulbeņu pēcnācēju paaudze, kas labprāt vilks uz acīm briļļu ķiveri un blenzīs/piedalīsies Valentīndienas asinspirtī 2009. Liekas loģiski — kāpēc lai āboli no ābeles kristu tālu? Viens gan — lidojošie priekšmeti starp slepkavībām sagādās daudz jautru brīžu. Ja tas šķiet normāli...