Sākotnēji bijis paredzēts, ka filmu veidos visu triju Baltijas valstu dokumentālisti, taču dažādu apsvērumu dēļ lietuvieši tajā nepiedalījās. "Īsi runājot, filmā stāstīts par tiem Baltijas valstu — toreiz republiku — aktieriem, kuriem nācās tēlot vāciešus padomju laika kara tematikas filmās."
Tapusi filma par Baltijas aktieriem, kas savulaik filmējušies nacistu lomāsMeklē atbildes
A.Saulīti jau darba sākumā pārsteigusi igauņu režisora visnotaļ agresīvā attieksme pret filmas varoņiem: "Viņš vēlējās šos aktierus nosodīt par to, ka viņi palīdzējuši veidot ienaidnieka tēlu un bijuši gluži vai kolaboracionisti. Man savukārt šos cilvēkus zināmā mērā gribētos salīdzināt ar ideoloģiskās frontes leģionāriem — galu galā viņi darīja savu darbu." Igaunijā filmas pirmizrāde notikusi jau pērn 9.maijā, taču producents sapratis, ka rādīt Latvijā filmu ar tādu finālu, kurā tiek nosodīti filmas varoņi, viņš negrib. "Režisors sākumā domāja, ka es jokoju, sakot, ka gribu pārtaisīt finālu. Tas laikam ir pirmais gadījums atjaunotās Latvijas kinovēsturē, kad kopproducents nodarbojas ar cenzūru."
Taujāts, uz kādiem jautājumiem meklējis atbildes viņš, Saulītis atteic, ka šī kultūras vēstures lappuse nav skatīta un, viņaprāt, tā bijusi lieliska iespēja to vismaz mēģināt darīt. "Lielais jautājums jau paliek — par mākslinieka līdzatbildību totalitāras varas apstākļos. Ļoti daudz kas joprojām nav izrunāts, un, manuprāt, tieši tādēļ mums sabiedrībā pašreiz neiet — neizrunātu lietu dēļ." Producents neslēpj, ka filmas pirmizrādes datums piemeklēts ar nolūku — tuvojas 16.marts, kas ir vēl viena pretrunīgi vērtēta vēstures lappuse.
Nacistu formas tērpā
Ar patiesu sirsnību Askolds Saulītis stāsta par filmas varoņiem — pa vienam aktierim no katras Baltijas valsts, kuriem visvairāk nācies padomju filmā spēlēt nacistus. Tie ir igauņu aktieris Tīnu Āvs, latviešu aktieris Uldis Lieldidžs un lietuviešu aktieris Aļģimants Masulis. "Tiesa, teikt, ka viņus piespieda filmēties, īsti nevar, jo bija aktieri, kuri strikti pateica — es nacistu formu mugurā nevilkšu! Bet aktieri jau sapņo par publicitāti, trīssimt miljonu lielu auditoriju! Žēl tikai, ka 95 procenti šo lomu bija primitīvas un plakātiskas. Pārsvarā režisori no tiem aktieriem prasīja mežonīgu skatienu, asas kustības un prasmi iznesīgi nēsāt nacistu formu." Par čempionu lomu skaita ziņā varot uzskatīt latviešu aktieri Uldi Lieldidžu — viņš vācu formu uzvilcis vairāk nekā trīsdesmit reižu. Fotogrāfijas no filmām gan Lieldidžs iznīcinājis, uzskatot tās par nenozīmīgām, taču viņa biogrāfijā šīs lomas ir ierakstītas.
Askolds Saulītis priecājas, ka filmas veidotāji paguvuši izrunāties ar Aļģimantu Masuli, jo pērnruden viņš aizgājis mūžībā. Gandarījumu filmas veidotājiem dod arī apziņa, ka aizpagājušajā vasarā vecākās un vidējās paaudzes Baltijas aktierus, kas savulaik piedalījušies šajās filmās, viņiem izdevies sapulcināt uz pasākumu Ēdoles pilī. "Tur bija emocijas un atkalsatikšanās pēc divdesmit, pat trīsdesmit gadiem, balle un balvu dalīšana." Fragmentus no pasākuma varēs redzēt arī filmā.
Producents atzīst, ka viņam filmas tapšanas gaitā bijis liels prieks būt kopā ar filmas varoņiem — aktieriem, taču īpašs uzdevums bijis dabūt no Krievijas kinostudijām kadrus no filmām. "Tas radīja problēmas, jo īsi pirms sarunu sākšanas ar krieviem un ukraiņiem bija jampadracis ap Aļošas pieminekli Tallinā. Un, protams, attiecības sabojājās galīgi, tādēļ igauņu kolēģi lūdza talkā mani." Sākumā Maskava uzlikusi šaušalīgas cenas, bet beigās viss nokārtojies, pateicoties arī Eiropas kopprodukciju fonda Eurimage atbalstam.
Pašlaik Askolds Saulītis meklē iespēju jauno filmu parādīt kādā no Latvijas televīzijām. Viņš neslēpj, ka šajā nodarbē saskāries ar negaidītu šķērsli — Latvijas televīzija atteikusies, jo viņiem esot grūti ar naudu. Taču kinoteātrī filmu Friči un blondīnes noskatīties varēs pavisam noteikti.
*
Filma
Friči un blondīnes
Kinoteātrī K.Suns.
Pirmizrāde — 5.III 19.30
7.III 14.00, 8.III 15.30, 9.—12.III 18.50