Dzīvības koks

Fantastiska filma ! Tā padarīja mani mēmu uz labu laiku, jo visi vārdi izrādījās pārāk mazi manā lietojumā.

Man ļoti patika Dzīvības koks, un šī filma man likās daudz pārāka par Tīrsa Melanfoliju! Fantastiska!

Ko nu var jūsmot. Mūsu pašu "Cilvēka bērns" ir daudz eksistenciālāka un būsim godīgi, arī Latvietim daudz tuvāka filma. Varu tikai piekrist Rietumas kdz., ka kinovēstījums ir nepārliecinošs. Kas attiecas uz vērtējumu- kurš gan nezin , ka piem. Sartrs ir ģeniāls? Bet cik cilvēku viņu patiešām ir lasījuši? Filma tādiem pašiem filosofiem kā Maliks bez pārliecinoša vēstījuma bēdīgi slaveniem mērgļiem.

Normundam Naumanim atkal neapstridāma taisnība.Ak. viedais!

Auksta un patētiska, vislabākās filmas uzrunā prātu un sirdi, bet šī neuzrunā ne vienu, ne otru – pat Šons Penns tik neizteiksmīgs kā nekad agrāk.Teorētiski tas varētu but sešdesmigadnieka dzīves apnikums, bet arī “Debesu dienas”, kuru Maliks uzņēmis 35 gadu vecumā ir tikpat apnicīgi un nedzīvi sagudrota. Dzīves koks ar dzīviem miroņiem tā zaros. “Debesu dienas” bija robs manā kinoizglītībā, kuru pēc švakā “Dzīvības koka” sadomāju aizpildīt, bet vīlos vēl vairāk. Tur bija lielisks kadrējums, izcils operatora darbs, bet tas arī viss. Pie labākās gribas nekādas režisoriskas kvalitātes nevarēja manīt. Adamsa, Šepards un Gīrs gan arī nekad nav šķituši necik spoži, bet pēc Penna piemēra sapratu, ka Malika koncepcijā ietilpst vien tādi nolēmēti tēli, kurus iespiest pašizgudrotā “psiholoģijas&ezotērikas” Prokusta gultā, un tieši labi, ka aktieris, kas šajā nejēdzīgajā šaurībā iespiests nav izcils, citādi žēl skatīties. Starcitu "tīrs kino" nu nekādi neavrētu būt sinonīms tam sterilajam kino, ko rada Maliks