Kāda viņas paciente ar izbīli stāsta par sava vīra pēkšņajām rakstura izmaiņām, - tas ir viņš, bet, es zinu, tas vairs nav viņš! - un Nikolas Kidmenas dakteriene ar ietrenētu roku izraksta satrauktajai kundzītei nomierinošus līdzekļus. Kam negadās sadomāties... Taču arī pašas Kerolas šķirtais vīrs epidemiologs pēkšņi vairs nav viņš, jo sajutis nepārvaramu tieksmi satikties ar sen piemirsto dēlēnu. Paradoksāli, bet pēkšņi uzbangojušajām tēva jūtām ir kāds sakars ar avarējuša kosmosa kuģa atlūzām un kādu mistisku baltam puņķim līdzīgu vielu, kura nonāk uz viņa rokas. Atšķirībā no Kerolas un viņas lādzīgā drauga ar vārgām pretenzijām uz boifrenda statusu Dena (Daniels Kreigs) skatītājam visai drīz kļūst skaidrs, ka no jauna Holivuda ir ķērusies pie "ķermeņu nolaupītāju"/body snatchers tēmas - ne reizi vien apspēlētajiem "svešajiem", kuri - viens divi - nočiepj cilvēka ķermeņa maisu, nekā neatstājot no viņa būtības.
Pēc Hitlera pie zombijiem
Vācu režisoram Oliveram Hiršbīgelam - nesenās, lieliskās Hitlera "gala drāmas", Oskaram nominētās vācu filmas Sakāve/Downfall (2004) veidotājam - pēc skaļās atzinības bija pienācis loģiskais karjeras nākamais solis. Proti, veidot filmu Holivudā. 80 miljoni dolāru, A klases aktieri Kidmena un Kreigs - ir gana solīds komplekts vācu režisora debijai starptautiskā arēnā. Viegli viņam nav gājis, kaut, kas zina, cik daudz no tā, ko redzam uz ekrāna, ir Hiršbīgela, cik filmas pasūtītāju studijas Warner Bros vīzija. (Filmas saimnieki Warner Bros neesot bijuši apmierināti ar režisora redzējumu, tālab pieaicinājuši jau gatavajā Hiršbīgela darbā izdarīt labojumus Matriksa triloģijas veidotājus - brāļus Vačovskus un režisoru Džeimsu Maktīgu.)
Nezinot šīs aizkulišu kaislības un to nianses, tomēr jāsecina, ka ķermeņu nolaupītāju motīvu Iebrukumā mēģināts izspēlēt intelektuāli, pat ar politiskas līdzības ambīcijām.
Iebrukums nekādā gadījumā nav lēta, brutāla šausmene, kur plosās gļotaini specefektu bērni - zombiji. Šīs filmas "svešie" vairāk eksistē kā svešķermeņa, sērgas ideja, infekcija, kas izraisa būtiskas mutācijas cilvēka organismā, viņam guļot, ne konkrēti šausmoņi. Arī jaunveidotie zombiji - galu galā tādi paši cilvēki vien ir, tikai kustas kokaini, blenž stīvi un ļoti rūpējas, lai uzvemtu savam tuvākajam - inficētu un padarītu par savu līdzinieku.
Filmas autori ir saudzīgi pret skatītāju - fizioloģisku briesmu šajā "zombijfilmā" tik tiešām ir minimums, vien aktieru mironīgais grims "miegā", kad uzdarbojas svešo šūnas, tomēr no rīta upuris atgūst līdzšinējo skatu. Vien kļūtu stīvs un ideāls bezkonfliktu nākotnes sabiedrības veidotājs. Tieši tādi ideāli bezemociju automāti tad arī veidos pasauli bez vardarbības un kariem, un reliģiskām pretšķirībām - ideālo laimes zemi, kurā iznākošās avīzes vairs neziņos par asinsizliešanām ne vārda.
Miglainie mājieni
Filmā mēģināts spert brašu soli, klasisko stāstu par zombijiem, kas laupa cilvēku ķermeņus, mēģinot aktualizēt un piepacelt teju līdzības cēlajos augstumos. Aiz bēgšanas/vajāšanas sižeta, kas liek sekot dakteres ideālistes Kerolas un viņas imūnā dēlēna bēgšanai no zombiju uzbrukuma un jau slimo līdzcilvēku vardarbīgās pienākuma misijas - padarīt visu par sev līdzīgiem bezemociju robotiem, var nojaust filmas autoru mājienus aktuālu tēmu virzienā. Teiksim, novienādošanas, standartizācijas motīva (visi kā viens) bikstīšanu un pārdomas par tēmu - vai ir alternatīva pasaules vardarbīgajam haosam? Cēli skan, kaut Hiršbīgels ne pirmais, ne pēdējais "ķermeņa nolaupītāju" motīvu saista ar nopietnām tēmām. 50.gadu Dona Sīgela filmā Invasion of the Body Snatchers (1956) kritika saskatīja atsauces uz senatora Makkartija plosīšanos un tā rīkotajām komunistisko raganu medībām ASV. Savukārt izaicinošā režisora Abela Feraras filmā Body Snatchers (1993) svešo tēma kļuva par AIDS metaforu.
Ko vēstī Iebrukums
Diemžēl, kas ir tas mesidžs/ ziņojums, ko mums grib pavēstīt Iebrukums, tā arī īsti skaidrs netop pat no vairākkārtējas Tuvo Austrumu un vardarbības pieminējuma. Ja mērķis ir šobrīd Holivudai tik aktuālā ASV ārpolitikas un starptautisko misiju kritika, tad pēdējā laikā turpat Holivudā ir tapušas izteiksmē daudz precīzākas un konkrētākas filmas - Karaliste, arī Lauvas jēru pavadā u.c.
Pat ja liekamies mierā un nemēģinām meklēt dziļu jēgu aiz filmas autoru daudznozīmīgajiem mājieniem, tad Iebrukumam ir gana daudz, kur piesieties. Izraugoties inteliģenti atturīgu veidu, kā stāstīt par svešajiem, kas mūsos, tā nespēj sacensties ar nesenajām "pasaules gala" vīzijām (28 nedēļas vēlāk u.c.), krietni zaudējot žanra cienītāju acīs.
Par skatītāju vēsumu liecina filmas švakie komerciālie ieņēmumi ASV, kas pierāda to nevēlēšanos meklēt "īpašu vēstījumu" filmā, kas solās būt "zombijgabals". Prese spriež, ka filmas padsmitos miljonu mērāmie ieņēmumi nav atpelnījuši pat Nikolas Kidmenas honorāru. Šoreiz filmai īsti nav palīdzējusi ne viena no dārgākajām Holivudas aktrisēm, ne arī lieliskais britu aktieris, pateicoties Džeimsa Bonda lomai, starptautiskas zvaigznes kategorijā ieceltais Daniels Keigs. Starp citu, abi aktieri drīz satiksies vēlreiz — decembrī arī Rīgā uz ekrāniem iznāk filma Zelta kompass — ģimenes auditorijai mērķētā fantāzija, kurā dedzīgi kristieši jau paguvuši saskatīt ķecerības elementu.