Noķert Smārtu, protams, ir vārdu spēle: Get Smart nozīmē ne tikai spiega uzvārdu (aģents Maksvels Smārts — komiķis Stīvs Kerels), bet arī uzmundrinājumu, tipa "domā ar ķobi!" vai "sasprindzini rievas!". Joks tāds, ka superduperaģentūrā Kontrole ir kadru trūkums, kas radies tāpēc, ka ir notikusi slepeno aģentūras datu noplūde uz konkurējošo firmu — superduperizlūkdienestu Haoss. Tādēļ operatīvo uzdevumu veikšanai talkā ir jāņem kāds brīvais kantorists no Kontroles analītiķu nodaļas, un tas ir Smārts, kuram smadzenēs ir, kā saka, viena liela rieva, bet tā pati ar lāpstu izcirsta. Toties viņš ir ļoti centīgs. Un viņš dikti sapņo, līdzīgi Džeimsam Bondam, darba pienākumus pildot, šiki braukalēt ar kabrio un pie sāniem lai vēl būtu forša, seksīga bulciņa!/> />
Problēma tātad ir tikai viena — operatīvā darba pienākumus Smārts pārzina tikai aptuveni, t.i., teorētiski, kas gan viņam būtu piedodams, jo Smārts daļēji ir muļķītis šī vārda medicīniskajā, ne pārnestā nozīmē. Tāpēc viņam tiek piekomandēta ļoti pieredzējusī aģente nr.99, kurai gan ir aktrises Annas Hetevejas glītā jaunavīgā sejiņa (Merilas Strīpas sekretārīti no Sātans Pradas brunčos taču atceraties?), toties aģentūrā Kontrole viņa strādā apmēram kopš tā paša laika, kad bondiānā britu karaliskajā slependienestā sāka darboties slavenā M kundze (tā, kas bondiānas filmā — dāma Džūdija Denča), vārdsakot, apmēram kaut kad pēc Pirmā pasaules kara./>
Un tā Maksvels Smārts kopā ar aģenti nr.99 izsēžas kaut kur pie Smoļenskas un sāk savu īpaši slepeno operāciju, kura drīzāk atgādina vāji maskētu plānprātiņu izklaidi, ne spiegošanu. Bet tas jau tikai uz labu!/> />
Jo filma Ķeriet Smārtu ir tālajos sešdesmitajos — aukstā kara laikos — populārā Mela Bruksa televīzijas seriāla kinoadaptācija. Tā vienlaikus ir parodija par visu laiku slavenāko aģentu 007 Džeimsu Bondu un — paradokss! — vienlaikus pati ir tīrs Džeimss Bonds, vismaz triku un specefektu, kā arī skatītājiem allaž patikušo Bonda rotaļlietu — gadžetu — tehnisko verķu — tehnoloģiskā izpildījuma ziņā./>
Taču kā minējis manis cienītais kritiķis Jurijs Glaģiļščikovs, kurš ar jūtamu mīlestību lūkojies Maksvela Smārta muļķīgajos jokos: "Visu veidu spiegi, tāpat kā mājdzīvnieki un nevainību nezaudējušie, asprātīgam kinematogrāfistam ir mūžīgais iedvesmas avots." Līdz ar to — pat tūkstošā Bonda parodija skatītāju ziņkāres refleksus kairinās garantēti spēcīgi./>
Filma Ķeriet Smārtu ir dzīvs minētās tēzes pierādījums, protams, ja runa ir par talantīgu radošo komandu. Un ir! Stīvam Kerelam ar tiešām idiotiski prasto, naivi sirsnīgo ģīmi (ārprāts, atcerieties, viņš ar visu savu idiota feisu taču nesen vienā filmā bija Dieva lomā uz Zemes un būvēja Noasa šķirstu!) ir atvēlētas burvīgas epizodes, Heteveja sprēgā ar asprātīgām frāzēm un izskatās tiešām burvīga, un kultūrisma nozarē nopelniem bagātais aktieris Dveins Džonsons (tas, kurš reiz bija Klints/Rock), kopš pārstājis sevi uztvert pārāk nopietni un tēlot kadrā, ka viņš prot domāt, goda vārds ir kļuvis par ārkārtīgi labu un simpātisku aktieri — viņa aģents numur X, kā parādās kadrā, tā "nozog" visiem pārējiem epizodi, pat ja blakus ir Oskaram nominētais Alans Ārkins (Mis Saulstariņa hipijiskais narkašs — vectētiņš, kurš filmā nomira). Toties nevienu kadrā nemaz netaisās ielaist, oh, my God, pats Bils Murejs, kurš iekortelējies šajā filmā trīsdesmit astoņas sekundītes un tup kokā, precīzāk, no koka dobuma redzams tikai viņa, arī sevišķi slepena aģenta, purniņš. Toties kāds! Tajā koncentrējušās visas pasaules spiegu eksistenciālās skumjas./>
Ir, protams, katrai parodijkomēdijai obligātais repertuārs — deja ar govi, atvainojos, sevišķi resnu sievišķi, — Maksvela Smārta ļoti nepiedienīgais piedāvājums miltu izstrādājumu veikala pārdevējai, kurai sen laiks kapā vai kolhoza laukā putnus biedēt, kā arī parodija par Katrīnas Zetas–Džonsas dibena vijīgajām formām, lienot cauri lāzerslazdam (nu ka, no filmas Slazds, kā citādi!)./>
Un arī komēdiju klasiķa aktiera Džeimsa Kāna iznāciens viena ļoti konkrēta Amerikas Savienoto Valšķu (oi, kā man patīk šī pirmās Latvijas Republikas presē izplatītā rakstības nianse!) preža, atvainojos, prezidenta Buša lomā. Filmā šis "prezis" lasa skolā bērniņiem pasaku par kaziņām, kamēr teroristi gatavo atomuzbrukumu ASV. Ja kāds vēl nesaprata./>
/>