Un, še tev, Mierinājuma kvants, rafinēts action, ar izcili veidotām spriedzes un darbības ainām! Kas to būtu domājis, kas to būtu gaidījis. Iespējams, trīsdesmit deviņus gadus vecā Marka Forstera veiksmes stāsta pamatā ir ne tikai talants, bet arī laba režijas skola, kas atļauj būt profesionālim jebkurā no žanriem. Sarunā Marks Forsters, kurš filmas Mierinājuma kvants sakarā ar presi ir runājies daudz vairāk un biežāk nekā, piemēram, jau superstāra statusā esošais Daniels Kreigs — Bonds, atklāj savas vilcināšanās iemeslus (piekrist vai nepiekrist Bondam), motivāciju, kālab viņš uz šo darbiņu ir parakstījies, un oriģinālo veidu, kā tapis filmas scenārijs. Vai esat veco Bonda filmu cienītājs? Manas favorītes ir pašas pirmās bondiānas filmas ar Šonu Koneriju Bonda lomā, kaut esmu cītīgi skatījies arī tās, kurās Bondu spēlē Rodžers Mūrs, Džordžs Lazenbijs un, jā, arī Pīrss Brosnans. Taču pirms Mierinājuma kvanta nenodarbojos ar šo filmu vēlreizēju noskatīšanos. Man bija cits mērķis — radīt pašam savu filmu, turklāt uzskatīju, ka manas priekšzināšanas bondiānā ir pietiekamas — zināju, kas man patīk, kas nepatīk. Paskatījos vien šo to, lai Mierinājuma kvantā iestrādātu dažu labu knifiņu — citātiņu, izrādot cieņu bondiānas vēsturei. Kuru no mūsdienu action filmām uzskatāt par veiksmi? Borna triloģija ir ļoti laba manta, amata prasme šajās filmās ir uz goda. Pirmais Matrikss ir izcils. Ļoti cienu Džeimsa Kamerona veidotos darbus — Terminatoru, Svešos. Būtībā es esmu šī žanra kluss cienītājs, iespējams, tas ir slēptais iemesls, kāpēc ir tapis Mierinājuma kvants. Cik būtiska ir vides nozīme asa sižeta filmā, Bonda filmā? Vide ir filmas atslēga, īpaši, ja runājam par Bonda filmu. Uzskatu, ka Bonda filmās vide arīdzan ir raksturi, krāšņi raksturi. Īpaši tas raksturīgs agrīnajām bondiānas filmām, kurās vide ir tik eksotiska un interesanta, ka spēj savaldzināt skatītājus ar pirmo piegājienu. Tagad, kad pasaule ir kļuvusi daudz mazāka — cilvēki vairāk ceļo, sērfo internetā, kurā nav ģeogrāfisku robežu —, kļūst arvien grūtāk atrast patiesi eksotisku vidi Bonda filmu uzņemšanai. Man bija ļoti būtiski atrast kaut ko tādu, kas nav ticis filmēts agrāk. Kur jūs atradāt šīs vietas? Mēs tās uzgājām Panamā — filmējām Koronā Karību pusē, ļoti īpašā pilsētā, kurā saglabājusies 20.—30.gadu arhitektūra. Tad pārbraucām uz Čīli, uz tuksnesi, filmējām vietā, ko sauc par ESO Paranal, — tā ir observatorija, un tās viesnīcai, kurā pamatā uzturas astronomi, bija izcila arhitektūra. Filmējām arī Austrijā, Brēgencas operā, kā arī Itālijā Sjēnā un vēl dažās vietās, un, protams, Londonā Pinewood Studios. Samērā blīvs ceļojumu grafiks! Vai jums patīk tik intensīvi pārvietoties pa pasauli? Jā, man sagādā prieku iepazīt visas šīs vietas… Kāda bija jūsu pirmā reakcija, saņemot uzaicinājumu veidot šo filmu? Noliedzoša. Man tas nešķita interesanti. Satikos ar filmas producentiem Barbaru Brokoli un Maiklu G.Vilsonu tikai tāpēc, ka es cienu studiju Sony (filmas izplatītāja pasaulē). Pēc mūsu pirmās tikšanās ar filmas producentiem nospriedu, ka viņi ir ļoti jauki un šarmanti cilvēki, turklāt viņi patiesi interesējās par režisora personību. Sapratu, jā, ir rāmis, formāts — Bonda filma, bet šajā rāmī būs daudz telpas, lai es radītu pats savu Bondu. Vai cerības īstenojās dzīvē? Filmas producenti man ļāva absolūtu vaļu — es izveidoju tieši tādu filmu, kādu gribēju izveidot. Vai jūs viņi pielauza jau pirmajā tikšanās reizē? Nebūt ne. Domāju vismaz mēnesi, tikāmies vairākkārt, pirms nonācām pie konkrētības.Vai tolaik bijāt redzējis filmu Kazino Royale, kuras turpinājumu Mierinājuma kvants piekritāt veidot? Biju redzējis jau ilgu laiku pirms tam. Man šī filma vienmēŗ ir patikusi. Daniels (Kreigs) Bonda lomā bija tuvu perfekcijai.
Varbūt
tieši Kreigs bija tā atslēgas figūra, kura dēļ piekritāt režisēt
Mierinājuma kvantu?
Pilnīgi un noteikti. Zināju, ka viņš ir ļoti interesants aktieris un ka
mēs abi kopā varēsim ko labu paveikt. Uzskatu, ka Daniels Bonda tēlam
ir piešķīris cilvēciskumu un ievainojamību. Viņš ir padarījis Bondu par
varoni, ar kuru cilvēki var identificēties, tas vairs nav glancētais
supervaronis kā dažs labs no agrākajiem Bondiem.
Vai pazināt citus Daniela Kreiga darbus?
Jā, protams. Biju viņu redzējis Kārtainajā kūkā (Layer Cake —
gangstersāga iz mūsdienu Londonas narkodīleru dzīves — D.R.), Minhenē
(Stīvena Spīlberga vēsturiskā drāma — D.R.), arī Ceļā uz
šķīstītavu/Road to Perdition un vēl citās filmās. Vienmēr esmu viņu
apbrīnojis kā aktieri.
Tikšanās ar Danielu Kreigu aci pret aci galu galā mani pārliecināja piekrist veidot Mierinājuma kvantu.
Kā strādājāt ar filmas scenāriju?
Tobrīd, kad pateicu jā, scenārija nebija… Mana ideja bija uzaicināt
Polu Hegisu (scenārists, režisors, kura filma Sadursme/Crash ir
saņēmusi Oskaru), viņš bija rakstījis Kazino Royale scenāriju, nolēmām
viņu uzaicināt rakstīt arī šo. Kamēr Pols rakstīja, es ceļoju pa
pasauli, meklēdams filmēšanas vietas. Galu galā Pols scenāriju
nepabeidza, viņam sakrita pārāk daudz darbu, bet ar to pietika, lai
sāktu filmēšanu, kuras laikā es un Daniels turpinājām izstrādāt
raksturus. Filmēšanas vidū mēs piesaistījām citu rakstnieku, kurš
turpināja attīstīt scenāriju. Vārdu sakot, tas bija darbs procesā.
Vai jums patika ideja, ka Mierinājuma kvants turpina Kazino Royale darbību?
Tā bija filmas producentu ideja, ko viņi pasvieda jau mūsu pirmajā
tikšanās reizē. Man tā šķita laba un interesanta. Mēs sākam Mierinājuma
kvanta darbību 20 minūtes pēc tam, kad beigusies Kazino Royale darbība.
Uzreiz nokļūstam vajāšanas ainā, kas finišē Itālijā, Sjēnā, turklāt
Bonds ir apsēsts ar domu atrast to ļaundaru organizāciju, kas ir
vainojama Vesperas Lindas (Eva Grīna) nodevībā. Tā viņš nokļūst pie
Dominika Grīna (Matjē Amalriks) — šīs filmas ļaundara.
Man pašam filmas pamattēma ir uzticība, bet paralēlās tēmas ir ekoloģiskie resursi — ūdens, nafta, taču būtiskākais — uzticība.
Filmā ir pamatīgas, dinamiskas ainas. Kā jutāties sev neierastā lauciņā?
Tās radās gluži loģiski, izrietēja no stāsta, ko gribējām pastāstīt, turklāt šo stāstu domājām jau filmēšanas procesā.
Vai jums patika strādāt tik ekstravagantā veidā?
Nē. Parasti es piekrītu projektam tikai tad, ja saprotu, ka scenārijs
ir labs un, protams, pabeigts. Šāds nemitīgs attīstības process bija
neparasts arī man.
Un tomēr — action ainas, kā jums klājās ar tām?
Paradoksāli, bet šīs dinamiskās ainas tiek filmētas ļoti lēni un ilgi.
Atklāti sakot, man labāk patīk būt ar aktieriem uzņemšanas laukumā un
režisēt psiholoģisku ainu. Action epizode ir pedantiski jāizmēģina,
jāatrod efektīgi rakursi, jāfilmē ar vairākām kamerām, jāmēģina panākt
dramatisko efektu. Jā, tas viss ir O.K., bet, manuprāt, daudz radošāks
darbs ir vajāšanas ainas izdomāšana, uzrakstīšana, nevis pati
filmēšana.
Cik pamatīgi bijāt iesaistīts aktieru atlasē?
Izņemot tos aktierus un personāžus, kurus mantoju no Kazino Royale,
pārējos atlasīju es. Man parādīja virkni aktieru, mani uzrunāja daži no
tiem, piemēram, francūzis Matjē Amalriks, viens no izcilākajiem
mūsdienu profesionāļiem. Gribēju kādu, kurš vienlaikus ir tik
nevainīgs, draudzīgs un tajā pašā laikā biedējošs, jo, ziniet, šodien
nav kā, teiksim, aukstā kara laikā, kad bija sliktie puiši un labie
puiši. Tagad starp labajiem un sliktajiem vairs nav krasu robežu, grūti
atrast kādu absolūti pozitīvu vai absolūti negatīvu. Bonds ir tik
slikts, cik sliktais puisis var būt labs. Kapitālistiskā sistēma ir
padarījusi mūs par radījumiem, kas dara visu tikai personīgā labuma
vārdā — gan labu, gan sliktu. Katrs dzīvo dzīvīti, mēģinādams izsist
labumu. Robežas starp labo un ļauno ir tik izplūdušas.
No šī skatpunkta raudzījos uz visiem filmas varoņiem. Nedomāju, ka Bonds ir absolūti labs, bet Dominiks Grīns — absolūti ļauns.
Ko darīsiet turpmāk?
Vēl nezinu. Vēl esmu Bonda varā. Tas bija nogurdinošs projekts, bet
ļoti laba pieredze. Katra filma ir atšķirīga, tieši šī iemesla dēļ es
mīlu savu darbu.
***
Filmas
Mierinājuma kvants/The Quantum of Solace (2008)
Pūķa laidējs/The Kite Runner (2007) Oskara nominācija par labāko mūziku
Izdomātā dzīve/Stranger Than Fiction (2006)
Paliec/Stay (2005)
Meklējot Nekurzemi/Finding Neverland (2004). Septiņas Oskara nominācijas, viens Oskars
Monstru balle/Monster"s Ball (2001). Oskars Halei Berijai par galveno lomu, Oskara nominācija par labāko scenāriju.