Izcilu personību aiziešanas brīdī "roka notrīc" uz globāliem salīdzinājumiem. Aktiera, režisora, uzņēmēja, jā, arī brīvā laika autosportista Pola Ņūmena aiziešana mūžībā — pagājušajā nedēļā viņš zaudēja vairāku mēnešu ilgo cīņu ar plaušu vēzi — ir vēl viena "punkta pielikšana" klasiskās Holivudas vēsturei. Tam kino, kāds tas bija 50.—60.gados, — Pola Ņūmena jaunības un pirmo spilgto panākumu laikā. Un varbūt ne tikai tai.
Par Pola Ņūmena aiziešanu mūžībā sēro Holivudas spice — Ņūmena kolēģi, cienītāji, un tādu ir ļoti daudz. Džordžs Klūnijs paziņojis, ka Pols Ņūmens ir bijis cēlākā un labākā personība kino biznesā, kurš "uzstādījis kritēriju latiņu ļoti augstu". Džūlija Robertsa uzsvērusi, ka Ņūmens "bija mans varonis, viņš mani vienmēr ir iedvesmojis". Savukārt aktieris, arī režisors Kevins Speisijs — ka ar Ņūmena aiziešanu patiešām "ir beigusies noteikta ēra". "Ņūmens bija labais milzis. Viņš pats apgalvoja, ka viņa karjera ir laimīgas sagadīšanās rezultāts, taču mēs visi zinājām, ka tas ir viņa talants, prāts un labsirdīgā sirds, kas ļāva kļūt viņam par tādas raudzes zvaigzni, kāds viņš bija. Viņš ir ideāla aktiera paraugs, jo aktiera profesijai tik raksturīgā iezīme — egoisms — viņam nepiemita ne kripatas."
Aktiera izredzētība
Aktieri savā ziņā ir izredzēti, viņu personības spilgtums un talants uz ilgiem laikiem ir "iekonservēts" — filmās, DVD. Viņu veikums, viņu leģendas "tuvplāns" — mazliet papūloties ar filmas sagādi, var kļūt par nepastarpinātu emocionālu pieredzi. Ņūmena vairāk nekā piecu dekāžu garajā karjerā ir milzumdaudz filmu, kuras var kļūt par motivāciju iepazīt šo aktieri no nulles punkta, kaut šāds uzmundrinājums šķistu vienkārši sirreāls valstī ar normālu kinoklasikas piedāvājumu, kāda Latvija diemžēl nav. Un, droši vien kaut ko tādu padzirdot, novīstu gan Džūlijas Robertsas, gan Džordža Klūnija ausis.
Pat ja aprobežosieties tikai ar tām desmit filmām, par kurām Ņūmens nominēts Oskara balvai (ignorējot pārējos četrus desmitus) — viņa talanta mērogs būs iezīmēts. Var sākt no otra gala — teiksim, Sema Mendesa gangsterdrāmas Ceļš uz šķīstītavu/Road to Perdition (2002), kas Ņūmenam sagādāja viņa pēdējo Oskara nomināciju. Skarbā, brutālā, stilā nevainojamā gangstersāga, kur līdzās vecmeistaram spēlēja arī Toms Henks un Džūda Lovs, ļauj iepazīt Ņūmenu — sirmgalvi. Cēlu, valdonīgu šerpu — kā kontrastu tam aprakstnieku tekstiņos piesauktajam jauneklim — "kino viszilāku acu īpašniekam", kurš ASV kino ienāca 50.gados.
Var sākt arī no Ņumena agrīnās jaunības un filmas Kaķis uz nokaitēta skārda jumta/Cat on a Hot Tin Roof (1958), par kuru aktieris saņēma savu pirmo Oskara nomināciju. Tā bija trešā lielā loma viņa karjerā. Ņūmena spēlētais alkoholiķis, kas iestrēdzis laulībā bez mīlestības, Tenesija Viljamsa lugas Kaķis uz nokaitēta skārda jumta ekranizācijā, ir izcils sniegums, gluži tāpat kā iznīcinošā, griezīgā saspēle ar aktrisi Elizabeti Teilori — viņa sievas lomā. Paradoksāli, Ņūmena pašplosīšanās uz ekrāna, kurai tik ideāls materiāls ir Viljamsa dramaturģija, nav asociējama ar viņu paša personību. Savas dzīves laikā Ņūmens ir izticis bez publiskiem skandāliem un vājībām, būdams Holivudas šovbiznesā pārsteidzoši harmoniska personība. Kaut viņš bieži spēlējis pretrunīgus raksturus, reālajā dzīvē Ņūmens izcēlies ar līdzsvarotību un harmonisku laulību ar aktrisi Džoanu Vudvardu (viņu laulībā izaudzinātas trīs meitas, vēl divas meitas un dēls Ņūmenam ir no pirmās laulības) un vēlāk arī nesavtīgu darbu labdarībā.
Ziedu laiki
Pols Ņūmens (1925—2008) dzimis Klīvlendā, Ohaio. Mācījies Jēlas drāmas skolā un arī leģendārajā Ņujorkas aktieru studijā, kurā psiholoģisko spēles manieri apguvuši arī citi XX gs. vidus Holivudas elki — Marlons Brando, Džeimss Dīns, Merilina Monro u.c. Ar vīrišķīgu ārieni un zilām acīm apveltītais Ņūmens savu karjeru sāka kā teātra un TV aktieris, taču drīz vien viņa āriene un dotības tika pamanītas arī kino.
60.gados Ņūmens kļūst par vienu no dekādes populārākajiem Holivudas aktieriem. Viņš tiek nominēts Oskaram par lomu biljarda kaislībai veltītajā filmā Blēdis/The Hustler (1961), arī par darbu jauneklīga niknuma pilnajā filmā Hads/Hud (1963) un lomu cietuma drāmā Nekauņa Lūks/ Cool Hand Luke (1967). Visu šo filmu varoņi — profesionāls biljarda spēlmanis, jauneklis, kam nav pieņemami tēva diktētie noteikumi, un nepakļāvīgais cietumnieks Lūks — ļāvuši Ņūmenam izspēlēt vērienīgu, kaislīgu raksturu pretrunas un nianses.
Par spilgtu Ņūmena karjeras veiksmi un dekādes kases grāvēju kļūst vesterns Bačs Keisidijs un Sandānss Kids/ Butch Cassidy And The Sundance Kid (1969), kurā viņš spēlē kopā ar vēl vienu spilgtu zvaigzni — Robertu Redfordu.
Kā vairāki no Ņūmena laikabiedriem, Holivudas zvaigznēm (Roberts Redfords un Klints Īstvuds) Ņūmens ir izmēģinājis spēkus arī režijā. Ņūmena debija režisora statusā bija filma Reičela, Reičela/Rachel, Rachel (1968), kas tika uzņemta uz "urrā!" un nominēta četriem Oskariem. Amerikas Kinokadēmijas balvai tika nominēta arī aktrise Džoanna Vudvarda — Ņūmena sieva, kuru viņš satika 1958.gadā filmas Garā, karstā vasara/The Long Hot Summer uzņemšanas laikā. Neviens stāsts par Ņūmenu neiztiks bez viņa ideālās laulības pieminējuma — ar savu otro sievu Džoannu Vudvardu Ņūmens laulībā nodzīvoja 50 gadu, pāris filmās viņi ir strādājuši arī kopā. Kā ekrāna partneri jau krietnā pusmūža Ņūmens un Vudvarda redzami filmā Misters un misis Bridži/Mr&Mrs Bridge. Pols Ņūmens ir ļāvis savai sievai izspēlēt arī T.Viljamsa dramaturģijas mēroga kaislības filmā Stikla zvērnīca/The Glass Managerie.
Dēla nāve un labdarība
70.gados Ņūmena karjerā ir gan spilgtas veiksmes — filmas Dzelonis/The Sting, (1973), Tiešais šāviens/Slap Shot (1977), gan pieticīgāk novērtēti darbi. Kaut personiskajā dzīvē 70.gadu izskaņa Ņūmenam bija dramatisks laiks — nejauši pārdozējot narkotikas, 1978.gadā nomira Ņūmena dēls no pirmās laulības Skots Ņūmens. Atgūstoties no šoka, Ņūmens pievēršas labdarībai, izveidojot centru, kas palīdz jauniešiem dzīvot bez narkotikām.
80.gados Ņūmens turpina filmēties, gan tiek nominēts Oskaram par lomu filmā Spriedums/The Verdict (1982), gan ar astoto (!) piegājienu 1987.gadā to arī saņem — par lomu Mārtina Skorsēzes filmā Naudas krāsa/The Color of Money. Tā nebūt nav Ņūmena spilgtākā loma un labākā filma, taču acīmredzot nogaidīšanas laiks ir izsmelts. Kad tad, ja ne tagad? Turklāt Naudas krāsa vismaz tematiski sasaucas ar Ņūmena karjeras sākumu — 60.gados tapušo Blēdis, par kuru viņš arī tika nominēts Oskaram. Abu filmu darbība norisinās biljarda spēlmaņu vidē, tik vien, ka jaunā un daudzsološā lomā nu ir Toms Krūzs.
Tomēr Pols Ņūmens Oskaram tiek nominēts vēl divas reizes — par darbu satīriskajā drāmā Nobody"s Fool (1994) un gangstersāgā Ceļš uz šķīstītavu/Road to Perdition (2004). Sems Mendess, režisors, kurs veidojis Ceļu uz šķīstītavu, pēc Ņūmena aiziešanas mūžībā sacījis: "Ja es teiktu, ka viņš bija īpašs, tas nozīmētu nepateikt neparko. Man šķiet, ka viņš ir viena no izcilākajām XX gs. personībām, piemērs, kā izmantot pasaules slavu labestības radīšanai."
Ņūmena labestība un darbs labdarībā tā ir vēl viena tēma. Jāatzīstas, man firmas Newman"s Own nosaukums, kuras ražotās mērcītes esot atrodamas arī Stockman veikalā, neko daudz neizsaka. Taču ASV šī ir ļoti nopietna pārtikas produktu ražotāja — kompānija, kuru Ņūmens kā jokojot nodibinājis 80.gadu sākumā un kas kļuvusi sekmīga un labi pelnoša. Pateicoties šīm "mērcēm", bijis iespējams Ņūmena aktīvais darbs labdarībā. Ārzemju prese raksta, ka 2005. un 2006.gadā labdarībai vien, īpaši smagi slimo bērnu atbalstam, Pols Ņūmens ziedojis 120 miljonus dolāru.
2007.gadā Pols Ņūmens oficiāli atvadījās no Holivudas, paziņojot, ka jūtoties pārāk noguris, lai turpinātu filmēties. Pēc pēdējā intensīvās terapijas kursa augustā Pols Ņūmens acīmredzot ir zinājis, ka viņam ir atlicis dzīvot ne vairāk par mēnesi.