Būt neatkarīgam ir dabiska cilvēka nepieciešamība, kaut kas līdzīgs instinktam. Neatkarīgi no valsts sistēmas, cilvēka statusa, profesijas vai ikdienas sīkajām ikdienas vajadzībām — pārliecināts dokumentālā kinorežisors Aļehs Daškēvičs no Baltkrievijas.
Par "sīku ikdienas vajadzību" viņš sauc arī gāzes problēmas valsts līmenī un Baltkrievijas "joprojām pastāvošo atkarību no Krievijas impērijas".
Demokrātijas sargsuņi
Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma filmu programma kinoteātrī K.Suns tika atklāta ar baltkrievu režisora filmu Žurnālisti. "Tā ir filma par žurnālistu cilvēcisko un profesionālo izvēli," režisors kodolīgi raksturo filmu, uzsvērdams, ka par izvēli un tās sekām runājis arī savās līdzšinējās filmās. "Jā, savā ziņā žurnālists līdzinās zaldātam, jo ir jānostājas vienā vai otrā ierakumu pusē," salīdzinājumam piekrīt A.Daškēvičs. Daudzi žurnālisti bijuši spiesti pamest profesiju, citi ir emigrējuši, bet liels skaits, par spīti šķēršļiem, ko rada autoritārais režīms, joprojām turpina pildīt savu profesionālo misiju — būt par demokrātijas sargsuņiem. Šos ideālistus A.Daškēvičs dēvē par čegevariešiem. Režisors runā ļoti rāmi, līdzsvaroti un necenšas nelielo interviju pārvērst par manifestu, vēršot baltiešu uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem "pēdējā Eiropas diktatūras" valstī.
Vai bija žurnālisti, kas nepiekrita būt filmas varoņi? Jā, daudzi. Visi valsts struktūrās strādājošie mediju pārstāvji. Tā ir A.Daškēviča atbilde uz jautājumu par cenzūru: "Drīzāk darbojas pašcenzūra." Filmā piedalīties izdevies uzaicināt tikai neatkarīgos žurnālistus. Protams, A.Daškēvičs apzinās, ka scenārija dramaturģiskums no tā zaudē. Oficiālā ideoloģija ienāks tikai kā fona informācija — TV ziņas, ekrāns laukumā u.c. Pie tā, ka viņu filmu mājās Baltkrievijā neparādīs, režisors ir pieradis: "Ne jau pirmo dienu dzīvojam šādos apstākļos... ir taču DVD un citas iespējas."
Kādu saturu viņš ieliek Foruma vadmotīvā Vai viegli būt citādam? "Citādam būt nav viegli, bet vajag. Citādi nav interesanti," uzskata A.Daškēvičs.
Nepatīk plakātisms
Rīgā A.Daškēvičs nav pirmo reizi. Iepriekšējā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma meistardarbnīcās viņš kopā ar producenti Volhu Nikalaičiku pieteica filmas Žurnālisti ideju. Patiesībā saistība ar Rīgu ir vēl senāka. A.Daškēvičs ir strādājis kopā ar Juri Podnieku, un atzīstas, ka izjūt "kolosālu nostalģiju pēc 80.gadu beigām — 90.gadu sākuma". Viņaprāt, tajā bija daudz vairāk radošu ideju un draiva. Citiem vārdiem — uzrāviena.
Eiropas teātra balvas ceremonijā Grieķijā, Salonikos, aprīlī, Baltkrievijas Brīvais teātris kāpa uz skatuves pelēkās drēbēs kopā ar bērniem. Atritinot karogus un plakātus, teātra līderi teica: "Mēs esam no klusuma zonas, un mūsu valstī nav krāsu." Teātra vadītājs Nikolajs Haļezins debatēs asi pauda viedokli, ka iestudēt operas, Šekspīru, gremdēties mūžīgās metaforās laikā, kad nevainīgi cilvēki sēž cietumos, līdzinās morālam noziegumam. "Es nedomāju, ka iestudēt Šekspīru ir morāls noziegums," ar sapratni pasmaida A.Daškēvičs. Brīvajā teātrī ir labi viņa draugi, režisors ciena viņu pozīciju, bet tik kaismīga patētika neesot viņa ceļš.
Uzņemot filmu Žurnālisti, pirmais, ko režisors sev apsolījis, — filma nebūs plakātiska. "Mani interesē cilvēka iekšējā pasaule. Tajā ir viss — vētra, prieks, sāpes... Es, tieši otrādi, plakāta vietā cenšos radīt apjomu un dziļumu," savu filmu estētiku raksturo A.Daškēvičs. Arī filmā Žurnālisti uzmanība būs vērsta uz personiskiem stāstiem. "Žurnālisti taču nedzīvo caurspīdīgā vakuumā, viņi ir saistīti ar dažādiem kontekstiem. Visiem bērni jāved uz skolu, jāpaskaidro, kāpēc nevar nopirkt pārtiku, kur pazudis tēta kolēģis u.c." — filmas atmosfēru iezīmē A.Daškēvičs, kurš ir pārliecināts, ka "seriālu laiks ir beidzies un par dokumentālo kino rodas kolosāla interese".
Jau atvadoties, režisors intonācijā, kādā mēs ar ārzemniekiem runājām atmodas laikā, grib vēl ko piebilst: "Esmu ļoti pateicīgs Vāclavam Havelam, kurš vairākkārt ir iestājies par Baltkrieviju, teikdams, ka Eiropas robežas ir nepilnīgas, kamēr tās sastāvā nav Baltkrievija un Gruzija."
Filmu demonstrēs 4.septembrī plkst.16.00 un 6.septembrī plkst.21.00. Seansā kopā ar poļu režisora Miroslava Dembinska filmu Mūzikas partizāni. Tā ir filma par Baltkrievijas jaunajiem rokmūziķiem, kuriem mūzika ir protesta forma. 4.septembrī pēc seansa tikšanās ar režisoru A.Daškēviču.