Reičela precas

Pērnais — 2008.gads Hetavejai bija smags un skaists vienlaikus. Savulaik Disneja studijas filmās karjeru sākusī tīne (Princeses dienasgrāmatas/The Princess Diaries (2001)) ir tikusi pie respektabla talantīgas dramatiskās aktrises statusa apliecinājuma — par lomu Džonatana Demmes filmā Reičela precas viņa ir nominēta Oskaram labākās aktrises kategorijā. Hetaveja šo atzinību gaidīja. Jau kopš rudens, — Venēcijas kinofestivāla, kurā tika pirmizrādīta Reičela precas, — aktrise nemulsa, apgalvojot, ka ir nospēlējusi savas karjeras labāko lomu — narkomāni Kimu, kura no rehabilitācijas klīnikas atgriežas ģimenes ligzdā tieši uz māsas kāzām, balansēdama uz trauslā harmonijas ledus, kas pārklāj viņas pašas drāmas un neirozes un arī neseno šīs ģimenes traģēdiju. Tajā ir arī Kimas vaina. Bet par to visu pagaidām nerunāsim, jo kāzas taču ir svētki, kurās dzied un dej kā neprātīgi, turklāt režisors Džonatans Demme filmā ir radījis teju visu pasaules nāciju — kāzu viesu un arī izklaidētāju — mūziķu "festivālu". Filmā Reičela precas Anna Hetaveja ir satikusies ar Džonatanu Demmi — amerikāņu režisoru, kura karjeras lielākie oficiālie lauri saistāmi ar filmu Jēru klusēšana/The Silence of the Lambs (1991). Filmas Reičela precas pamatā ir Dž.Demmes sena drauga režijas klasiķa Sidnija Lūmeta meitas Dženijas debijas scenārijs, kuru amerikāņu režisors ir veltījis dāņu kino virzienam Dogma. (Ja ar to saprotam dokumentāli nepiefrizētu filmēšanas manieri, kameras dinamiku, arī dzīves reālijās smeltu dramatismu.) Jau šis fakts vien, ka amerikānis Demme ir mazās dāņu valsts kino un tā principu patiess cienītājs un par tādu paspējis padarīt arī Holivudas princesi Annu Hetaveju, ir patiess pārsteigums. Hetavejai pārsteigumi patīk, turklāt viņai piemīt spēja uzdrošināties –— salīdziniet kaut vai divas tik krasi atšķirīgas aktrises lomas kā "geju drāmā" Kuprainais kalns, kurā viņa ir bagāta biznesa sieviete, kas apprec vienu no filmas galvenajiem varoņiem un provinces meiču Ņujorkas modes žurnāla gaļasmašīnā filmā Sātans Pradas brunčos/The Devil Wears Prada (2006). Kontrastējoši ir ne tikai abu filmu formāti — provocējoša drāma un masu komēdija —, bet arī Annas spēles stils. Hetaveja lieliski jūt žanru, tādēļ viņai daudz piedāvā komiskas lomas (Ķeriet Smārtu, arī joprojām aktuālie Līgavu kari). Gadās arī pa neveiksmei, kā nesenais trilleris Pasažieri, gan ne tik daudz pašas aktrises, cik pārējo filmas komponentu dēļ. Tomēr tieši Reičela precas — drāma, kas filmēta šķietami dokumentālā manierē, respektējot aktieru improvizāciju un rokas kameras brīvības sajūtu, ļāvusi Annai Hetavejai nospēlēt vienu no savām labākajām lomām. Režisoram Džonatanam Demmem par Hetaveju ir savs stāsts, kaut stilistiski atbilstošs savstarpējās slavināšanas publiskajiem rituāliem, kuros iesaistās radošās grupas pārstāvji intervijās pēc filmu pirmizrādēm, un tas ir gana aizkustinošs — režisors pamanījis aktrisi pūlī, un viņa momentāni esot viņu apbūrusi... "Tas ir muļķīgs Holivudas stāsts. Es biju redzējis viņu filmā Princeses dienasgrāmatas, ko skatījos kopā ar bērniem. Šī jaunā meitene uz mani atstāja spēcīgu iespaidu. Gāja gadi. Biju Oskara ceremonijā... Sarkanais paklājs, slavenības... Pēkšņi manu skatienu piesaistīja savdabīga, jauna sieviete, kura ar kaut ko īpašu, vārdos neformulējamu atšķīrās no pārējā greznā pūļa. Prasīju kādam blakus — kas tā tāda? Anna Hetaveja — man atbildēja. Tik pieaugusi, muļķīgi noteicu," Venēcijā jūsmīgi stāstīja Džonatans Demme. 2008.gads Annas Hetavejas dzīvē raisījis dramatiskus pavērsienus: arī Holivudas darba devējus neiepriecinošo jaunās zvaigznes vārda biežo vīdēšanu presē nepavisam ne glaimojošā sakarā — par liela mēroga biznesa mahinācijām tika notiesāts Hetavejas draugs itāļu izcelsmes biznesmenis Rikardo Foljēri. Viņi izšķīrās īsu brīdi pirms skandāla publiskošanas. Šajā pašā gadā Anna Hetaveja kļuva par Lancome aromāta Magnifique seju — uz mākslu tas neattiecas, bet uz jaunās aktrises statusu gan.

Lasiet arī Ditas Rietumas interviju ar Annu Hetaveju.