Turner Classics publicē nozīmīgāko filmu izlasi

Saraksta galvgalī — amerikāņu gigantomāna Deivida Vorka Grifita eposs Nācijas dzimšana/The Birth of a Nation (1915), kuru gan mēdz kritizēt par neslēpto rasisma un kukluksklana propagandu. Seko rīdzinieka Sergeja Eizenšteina Krievijā tapušais 1905.gada revolūcijas interpretējums filmā Bruņukuģis Potjomkins (1925), trijotni noslēdz vācu režisora Friča Langa meistarstiķis — urbānā nākotnes fantāzija Metropole/Metropolis (1927) ar 37 000 statistu piedalīšanos un gigantisko 200 miljonu budžetu (mūsdienu naudas izteiksmē). Seko Loida Beikona dzirkstošais mūzikls 42.iela/42nd Street (1933), Frenka Kapras romantiskās komēdijas standartetalons Tas notika naktī/It Happened One Night ar Klārku Geiblu un Klodeti Kolbēru galvenajās lomās (1934), Volta Disneja viena no pirmajām krāsu multiplikācijas filmām Sniegbaltīte un septiņi rūķīši (1937). Tālāk — leģendārā Margaretas Mičelas romāna Vējiem līdzi/Gone with the Wind ekrāna versija (režisori Viktors Flemings, Džordžs Kjūkors, Sems Vuds, 1939), Džona Forda vesterna un drāmas apvienojums filmā Pasta kariete/Stage Coach (1939) un Orsona Velsa šedevrālā kvazibiogrāfiskā šedevrs Pilsonis Keins/Citizen Kane (1941). Otro desmitu aizsāk divas neamerikāņu lentes — viena no itāļu neoreālisma tēviem Vitorio de Sikas aizkustinošā drāma Velosipēdu zagļi/Ladri di biciclette (1948) un japāņu ģēnija Akiras Kurosavas samuraju drāma Rasjomons/Rashomon (1950). Seko Mežonīgo rietumu piedzīvojumu filma ar Džonu Veinu centrā Meklētāji/The Searchers (režisors Džons Fords, 1956), franču jaunā viļņa zvaigznes Žana Lika Godāra Līdz pēdējam elpas vilcienam/A bout de souffle (1959), Alfreda Hičkoka nepārspētais freidiskā trillera etalons Psiho/Psycho (1960), bet sarakstu noslēdz Džordža Lūkasa tehnoloģiski vērienīgā alternatīvās pasaules radīšanas sāga Zvaigžņu kari/Star Wars(1977).