Vispirms tas ir mazbudžeta projekts - kinoalmanahs, ko veidojuši četri kinorežisori, kurus formāli apvieno divas rudimentāras pazīmes.
Paaudzes piederība
Pirmā ir sociobioloģiskas dabas - paaudzes piederība. Anna Viduleja, Gatis Šmits, Jānis Kalējs un Jānis Putniņš ir mākslas aprindu ļaudis, kas veiksmīgi pārsnieguši Jēzus vecumu. Kaut arī katrs atsevišķi viņi sevi jau ir apliecinājuši ar kādu lielāku vai mazāku kinodarbiņu. Vidulejas režisētā īsfilma Naktsputni piedalījusies Kannu festivāla skatē, Putniņa rokai pieder pat divas "lielformāta" spēlfilmas - Varmācības meditācija un birokrātiskas čammāšanās dēļ līdz skatītājiem nenokļuvušais detektīvs Paslēpes ar mūsu aktieru - talantu Elzas Radziņas un Vigo Rogas dzīvē pēdējām (!) kinolomām, savukārt Šmita stilistiski dzidrā skice Aģents iemīlējies tika apveltīta ar daudziem labvēlības avansiem pēdējā Lielajā Kristapā. Latvijas šaurās aprindās plaši pazīstamajā "kinovidē" viņi līdz šim bijuši margināli personāži, kas līdzšinējam maizes darbam izvēlējušies alkatīgo un kino šķietami nelabvēlīgo reklāmas jomu. Tomēr tā bijusi reāla iespēja iesist roku dažādos menedžmenta/producēšanas/režisēšanas/organizēšanas pasākumos vai vismaz nezaudēt profesionālās iemaņas. Un strādāt vienā radošajā režīmā Eņģeļu studijā - Film Angels Studio.
Ar citzemju pieredzi
Otrs kopīgais šim kvartetam ir kino profesiju studijas ne Latvijā, bet ārzemēs - ASV, Kanādā un Anglijā (kaut arī Anna mācījusies LKA Anša Epnera meistardarbnīcā, Jānis K. Kinoaktieru studijā). Šoreiz nav tik svarīgs katra režisora absolvētās augstskolas nosaukuma prestižs jeb svara/reputācijas rādītājs, cik fakts, ka Latvijas apstākļos tā nenoliedzami ir citas profesionālās pieredzes un prakses "ievazāšana" - pozitīvā nozīmē. Ne velti arī Vogelfrei režisori izmantojuši savu studiju biedru - operatoru ārzemnieku - pakalpojumus vai arī radoši eksperimentējuši, aizdodot savus līdzšinējos kamervīrus kolēģim (sk. filmas titros). Tātad profesionālā bagātināšanās ir notikusi.
Treškārt, šis ir kolektīvs projekts vārda dziļākajā nozīmē (t.i., kinoalmanaha struktūras tapšana nav tikai formāla - katrs nofilmē savu sižetu, un tie veido īsfilmu "salātus"), visi četri režisori veido vienu stāstu - vienu filmu, kopīgi ar filmas rakstītās daļas līdzautoriem Arni Rītupu un Jurģi Liepnieku izstrādājot scenārija virzību un filmēšanā, postproducēšanā izrādot ieinteresētu līdzdalību.
Stāsts par dzīvi
Tas ir tikai loģiski, jo pats filmas stāsts ir par vienu cilvēku. Viena cilvēka dzīvi - bērnību, jaunību, spēka gadiem un vecumu. Citiem vārdiem - dzimšanu, sevis apjaušanu, tapšanu, tracinošo rutīnu un visbeidzot izlīgšanu. Ar sevi. Un, iespējams, Viņu. To, kas mūs dara brīvus, to pašu, kas mums liedz būt brīviem. Kaut arī Vogelfrei šo vienu cilvēku šķietami vienā laikā, nevis dažādās desmitgadēs, tēlo četri dažādi cilvēki (turklāt - bērns, jauneklis, jauns vīrietis un pieredzējis aktieris - lietuvietis Ļubomirs Ļaucavičus), stāsts ir par vienu personību, kurai jātiek galā ar savām bailēm un grūto izziņas ceļu pasaulē starp citiem dzīvajiem un ne tik dzīvajiem. Filma ir par mūsdienām, taču tai piemīt neuzbāzīgas līdzības elementi. Tā ir mānīgi elementāra savās ārējās dramaturģiskajās norisēs (bezrūpīga bērnu diena mežā, ikdienas ritms skolā un hokeja treniņos, muļķīgs incidents ar baļļuku, reklāmbiznesa rosības iztukšojošā apnicība un māņu soļi, mūkot no sevis un viltīgās ērgļa/vanaga medības purvā ar diviem jampampiņiem…) - tikpat mānīga kā visa mūsu ikdienas mikrodramaturģija. Kad elpas aizturēšana ūdenī kļūst par vienlīdzības un pārākuma izrādīšanas zīmi, kad dzirdams neatbildēta mobilā telefona zvans aiz sienas liek saprast savu "liekam būt", kad perfektā interjerā salst un no neomulības gribas nomirt, kad pēc ērģelēm baznīcā gribas izmuļķot svešos, kas pretendē uz putnu brīvību kā preci. Velns parāvis, cik maz mēs ne jau par citiem - paši par sevi zinām! Arī par to skaidro Vogelfrei, filma ar visai pretenciozo nosaukumu: brīvs kā putns, brīvlaistais, neierobežotais, bez saistībām… Četru kinotankistu pirmais kopīgais kontrolšāviens mūsu un savā trulumā.