Protams, filma X-cilvēki: sākums. Vilknadzis, kas pasaules pirmizrādi piedzīvo šodien, ir pavisam cits stāsts - specefektiem blīvi piepildīta ceturtā "sērija" Holivudas franšīzē par pārcilvēkiem - ar īpašām spējām apveltītiem mutantiem, kurus, kā jau tas klājas cilvēku sabiedrībai, tā pamanās vajāt un izmantot savtīgiem nolūkiem. Kad pirms deviņiem gadiem klajā nāca pirmā no X-cilvēku filmām, Džekmens bija viens no grupas - jaunienācējs Amerikā, kas harmoniski iekļāvās režisora Braiena Zingera servējumā. Filmai bija labi komercpanākumi, un tā kļuva par pārliecinošu startu arī austrālieša Džekmena Holivudas karjerai. To Džekmens ir turpinājis sekmīgi, kaut viņa gada sākumā intervijā Dienai teiktajā skanēja skumja ironija: protams, lomas Holivudas blokbāsteros nomāc citus Džekmena darbus, aktiera vārdiem runājot, - "labās, mazās filmās, ko diemžēl neviens negrib skatīties". Kopš Džekmena došanās iekarot Ameriku viņš sevi ir pierādījis gan globalizētajai auditorijai domātajos servējumos kā X-cilvēki, gan patiesi interesantās filmās (teiksim, Skandāls, Strūklaka, Prestižs). Par Džekmena statusa maiņu šo deviņu gadu laikā liecina arī X-cilvēki: sākums. Vilknadzis, kur viņš vairs nav viens no daudzajiem, bet pats galvenais "mutants".
Par ko stāsts? Par Vilknadzi, kurš būtu klusi dzīvojis Kanādas mežos kopā ar mīļoto, ja vien slepena projekta īstenotājiem nebūtu ievajadzējis viņa ķermeni - medicīniskam eksperimentam. Negrasos apgalvot, ka jaunā filma ar Džekmena solo piedāvās īpašas vērtības, ja par tādām neuzskata profesionālismu un specefektu rafinētību. Taču globālais bizness vilina gan pēc "mazām, labām" filmām skumstošo Džekmenu, gan filmas Vilknadzis režisoru Gevinu Hudu. Šim talantam no Dienvidāfrikas ceļu uz Holivudu pavēra Oskars par labāko ārzemju filmu, to ieguva viņa 2005.gada darbs Tsotsi. Lūk, kur satiekas starptautiski talanti - Holivudas pasakā ar multimiljonu budžetu! Viens gan - filma negrēko ar bezgaumību, turklāt Vilknadža veidolā var atpazīt arī simpātiskā austrālieša Džekmena cilvēcisko būtību.