Filma, kas spēs apvienot vismaz trīs paaudžu skatītājus - tos, kuri dzimuši laikā starp 1960. un 2000.gadu. Filma angliski saucas Fame, tātad Slava - vārds, pēc kura piepildījuma par patērētājsabiedrību zākātā, uz Zemes patlaban esošā civilizācija kāro kā slima. Slava! Gribi būt zvaigzne?
Tak, ja nopietni, izklaides industrijā šogad patiešām ir parādījušās veselas divas Slavas - Holivudā tapinātas filmas par tīņiem, kuri sapņo iekarot publiskas atzīšanas un slavas virsotnes, tādēļ šturmē to Ņujorkas mācību iestādi, kas tiek uzskatīta par visprestižāko šādu slavkārīgu mērķu sasniegšanā, - reāli eksistējošu New York"s High School of Performing Arts. Pirmās filmas - Destination Fame - režisors ir Pols de Andželo, otras - Fame - jeb tās, kas ar nosaukumu Zvaigžņu skola šonedēļ startē Latvijā, režisors ir Kevins Tenčerons. Par to drusku sīkāk.
Filmas skelets - stāsts ne ar kādām īpašām intelektuālām
pretenzijām neizceļas, un tas arī nav nepieciešams, jo, protams,
viss grozās ap to, kas jau nu gadās, kad bariņam talantīgu
dziedošu, muzicējošu, dejojošu jauniešu - filmā tie būs dažādu
tautību bērni Denīze, Maliks, Dženija, Marko, Elisa, Viktors,
Džoja, Nīls, Roza, Kevins - nākas sevi pierādīt ne tikai vecākiem
un piekasīgajiem pedagogiem, lai gan tiktu uzņemti "izredzēto
vidū", gan tiktu no zemākas klases nākamajā klasē, gan apsteigtu
konkurentus, kuru vidū var izrādīties labākie draugi un mīļākie.
Bet visupirms tā ir spēja pierādīt - noticēt! - pašam sev, ka tu
vari, ka... atvainojos par banalitāti, gribi būt zvaigzne.
Ērkšķi bez rozēm
Paldies filmas veidotājiem, kuri demonstrē, ka šis ceļš ir, ui,
kādiem ērkšķiem (bez rozēm) kaisīts. Tieši filmas neslēptā
romantika apvienojumā ar patiesi ticamu "darba dunas" reālismu, ar
sūra darba apziņu, kas ik uz soli gaida jaunos, simpātiskos
censoņus, ļauj ierindot Zvaigžņu stundu nevis "tīņu pasaciņu", bet
kvalitatīvu muzikālo filmu aizgaldiņā un pat bez kauna salīdzināt
to ar tādām žanra virsotnēm kā Adriana Leina Flashdance (1983),
Nikolasa Hitnera Center Stage (2000), Alana Pārkera The Commitments
(2001), Sidnija Puatjē Fast Forward (1984), Herberta Rosa Footloose
(1984), Tomasa Kārtera Save the Last Dance (2001), Sallijas Poteres
Tango Lesson (1997), Bobija Rota Brave New Girl (2004) un pat ar
vienu kinovēstures un muzikāli horeogrāfiskā kinematogrāfa šedevru
- Boba Foses All That Jazz (1979).
Radot fenomenu
Taču pašā pamatā Zvaigžņu skolas/Slavas "kājas aug" no britu/amerikāņu režijas klasiķa Alana Pārkera ultrapopulārā, oskarotā hita Fame/Slava, kurš pēc 1980.gada triumfālās popularitātes, momentā iemantotās popkultūras ikonas slavas tika pārtaisīts 136 daļu televīzijas seriālā ar tādu pašu nosaukumu. Seriālā, kas uz piecām sezonām (no 1982. līdz 1987.gadam) miljoniem tīņu piekala pie televizora ekrāniem, vinnēja trīs Zelta globusus, deviņas Grammy balvas, bet filmas reklāmas saukli Es iemācīšu tev lidot lieto vēl šobaltdien - arī jaunajā Slavas versijā.
Taču galvenais, ko "pastrādāja" šī Pārkera enerģiskā filma un tās TV turpinājumi, - radīja "gribu kļūt par zvaigzni!" fenomenu, kas deviņdesmitajos un gadu tūkstošu mijā apsēda visu pasauli, ģenerējot neskaitāmus TV šovus, kuru nosaukumos figurē vārdi "slava" un "zvaigzne". Lieki piebilst, ka nu šo "sērgu" pazīst arī Latvijā, tādēļ par "oriģināla nolējuma" komercpanākumiem man šaubu nav.
Sevišķiem fanātiķiem ieteicams apmeklēt filmas virtuālo vietni (www.generationfame.com), bet vēl apsēstākiem - personīgi iepazīties ar kādu no Zvaigžņu skolas varoņiem, piemēram, puisi Kevinu jeb reālajā dzīvē talantīgo aktieri Polu Makgilu (un to var izdarīt te: www.myspace.com/paulmcgill). Varbūt jums sanāks kas vairāk par banālu tviterošanu, jo "viņš ir atvērts visdažādākajiem piedāvājumiem".