Katrā ziņā – vērsti uz Latvijas cilvēku labklājību un attīstību, nevis bruņošanos, bruņošanos un vēlreiz bruņošanos par katru cenu. Lai gan pareizais budžets šādiem gadījumiem noteikti ir Izglītības un zinātnes ministrijas budžets, vairāk naudu šiem mērķiem neapšaubāmi var atrast Aizsardzības ministrijas budžetā, tā atslogojot citus. Naudu piešķir, sekojot pašu izstrādātajiem kritērijiem, kuri atbilst arī NATO prasībām. Protams, var diskutēt par katru atsevišķo sporta veidu – ir tam sakars ar militārām disciplīnām vai nav, tāpat – ar sporta būvēm – ir to tuvumā NBS vienības vai nav....Es Sporta padomē vienmēr balsoju par sportu un sporta stadionu, celtu par Aizsardzības ministrijas naudu, ja zināju, ka citādi, piemēram, Kuldīga pie stadiona netiks. Arī tagad, sekojot līdzi Aizsardzības ministrijas tēriņiem, saprotu lēmumus, veltītus sportam, jauniešu izglītošanai un līdzīgus. Tomēr nesaprotu, kāpēc šo pašu budžetu, kas nebūt nav bezizmēra, būtu jātērē ļoti dārgam pasākumam - zirgu uzturēšanai, trenēšanai, apmācīšanai. Tāpat nezinu, kur ministrija grasās atrast cilvēkus, kas prot apieties ar zirgiem, viņus kopt, apmācīt un izmantot...Jācer, ka ministrijai un ministram ir skaidrs plāns, kā rīkoties tālāk. Un kā pamatot kavalērijas lietderību ārpus spriedelēšanas par to, ka smuki izskatīsies. Bet arī šai gadījumā runājam par budžetu. NATO dalībvalsts Aizsardzības ministrijas budžetu, kurš šogad pēdējo gadu ar likumu noteikts divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Jo „Valsts aizsardzības finansēšanas likums” Saeimā pieņemts 2003.-2008.gadam. Laikam nekļūdīšos, ja teikšu, ka jau šobrīd visiem – gan ministrijai, gan nodokļu maksātājiem un politiķiem jābūt skaidrībai, kas notiks tālāk. Kas notiks ar aizsardzības budžetu nākamgad? Vai ministrija jau plāno 2 procentu budžetu, nerosinot diskusiju par to ne Saeimā, ne valdībā, paredzot, ka parlaments atkal paklausīgi balsos kā valdība liks? Vai ministrijai tiešām vajag tieši tādu budžetu un ne citādāku? Tāpat nekļūdīšos, ja teikšu, ka ir svarīgi runāt par šo budžetu arī no cita skatu punkta. Nevar neatcerēties par policistiem, ārstiem, skolotājiem, kuriem valstij, visticamāk, gribētos maksāt normālas algas. Tāpēc jo īpaši svarīgi izskaidrot, kāpēc Aizsardzības ministrijas budžeta veidošanas principi atšķiras (ja tie arī nākotnē atšķirsies) no citu ministriju budžetiem. Un, protams, vissvarīgākais ir izskaidrot, ka katrs santīms no garantēta budžeta tiek tērēt saprotami un caurskatāmi. Neieslīgstot izšķērdībā.
Aizsardzībai garantēti divi procenti. Vēl tikai šogad?
No īsā laika, ko biju aizsardzības ministre, atceros arī Sporta padomes, kuras vadīju un kurās pieņēmām lēmumus par finansiālu atbalstu dažādu sporta veidu federācijām. Gan toreiz, gan tagad uzskatu, ka, lai arī „aiz matiem” pievelkot sporta veidu un sporta būvju finansēšanu NATO izdevumiem, tie tomēr ir labi lēmumi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.