Ietekmīgā žurnāla sniegtajā izklāstā tomēr ir jauna, satraucoša nianse - tramīga pesimisma piesitiens. _The Economist_ raksta par «nepanesamo privāto parādu nastu, kura sasniedz 130% no nacionālā kopprodukta»; lai domātu par atlabšanu, ar šo parādu nastu jātiek galā. Kā? Runājot par _NATO_, laikraksts savukārt piemin šaubas par to, vai Latvijas aizsardzības budžeta samazinājums vispār dod iespēju pildīt alianses dalībnieka obligātās saistības. Un teikumu tālāk: «Daži latviešu vadošie politiķi, ieskaitot kādu no bijušajiem premjeriem, kultivē ciešākas saites ar Krieviju». Bet pesimisma nots jau ļoti dzirdami izskan pēdējā rindkopā, kur netieši teikts, ka «vienu valsti» (Latviju) var pazaudēt – t.i., šī valsts var izkrist no Eiropas konteksta un aprites, ka Igaunija un Lietuva drudžaini steidzas norobežoties no «sava kaimiņa». Tāds no ārpuses izskatās mūsu valdības «sniegums».10 mēnešus pēc krīzes sākuma ir skaidrs, ka šī un jebkura cita 9.Saeimas veidota valdība reprezentē un reprezentēs aplami izvēlēto taktiku un stratēģiju krīzes pārvarēšanai. Ja stratēģiju nemaina, tad Latviju gaida vēl daudz drūmākas dienas ar vēl dziļākām ciešanām nepriviliģētajiem iedzīvotājiem, ar neprognozējamiem politiskiem pavērsieniem. Un vēl arī ir kļuvis skaidrs, ka liela daļa mūsu grūtību šajos 10 mēnešos radušās valdošo politiķu aprobežotības, nemākulības un mehānistiskās domāšanas rezultātā (nerunāsim te par iespējamiem krimināliem darījumiem – skat. _Parex _afēru)). Nekādas vīzijas, ne kripatas drosmes, tikai braukāšana pa skaitļu tabulām bez jēgas un redzējuma. Tālu mums līdz Islandes vīru un sievu nepiekāpībai, aizstāvot savas nacionālās intereses starptautisko aizdevēju priekšā.Bet izeja, lai arī grūta, tomēr ir. Viens no piemēriem: jaunākajā _Rīgas Laiks _numurā ekonomists Jānis Ošlejs fundamentālā pētījumā vēlreiz nopamato to krīzes pārvarēšanas stratēģiju, ko savā laikā mums ieteica SVF, bet noraidīja LB un EK (protams, ka tas notika zviedru finanšu haizivju interesēs). Netaisos pārstāstīt, Ošleja darbs pieejams arī internetā (_www.scp.lv_). Maz gan ticams, ka mūsu dezorientētie, ar vāju domāšanu apveltītie varas veči izšķirsies par drosmīgiem risinājumiem, viņi blenzīs Briseles un Stokholmas virzienā. Un tur domā ne par Latvijas labklājību, bet gan par aizdevēju interesēm. Ja arī nākošajās vēlēšanās vēlreiz nobalsosim par šiem pašiem mūsu t.s. partiju nemākuļiem un pļāpām (lai neteiktu biezākus vārdus), tad gan Latvija būs apzīmogota bojāejai.
«Apkārtējie cīnās ar Latvijas problēmām. Valdība ir viena no tām»
Tāds ir virsraksts lappusei par Latviju The Economist jaunākajā numurā. Sajūta pēc izlasīšanas ir ierasti nomācoša. Pārcilātas visas mums zināmās nelaimes – sākot ar «vārgo koalīcijas valdību, kura darbojas ietekmīgu naudasmaisu un partiju baronu ēnā», turpinot ar šīs valdības acīmredzamo nemākulību, nespēju bīdīt nepieciešamās reformas un beidzot ar pašu ļaunāko – nespēju vienoties par to, kā iziet no krīzes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.