Braucot gar pasta nodaļām, nākas redzēt pastniekus, kuri stāv pie savām darbavietām ar arodbiedrību karogiem un sildās pie mucās sakurtiem ugunskuriem. Es tikai nodomāju, paldies Dievam, ka šajā draņķīgajā laikā (šodien Londonā visu dienu līst), atkal nav sadomājuši streikot Londonas metro strādnieki, kuru streiks šajā pilsētā atkal izraisītu haosu, gluži kā vasaras beigās.
Tomēr pasta darbinieku streiks ir mani skāris. Man pēc iespējas ātrāk ir jāsaņem vēstules no bankas, kas apstiprina, ka bankas konts ir atvērts, jo savādāk es nevarēšu iegūt lasītāja karti Britu bibliotēkā. Laikam jau bankas vēstuli saņemšu tikai nedēļas beigās, jo streikotāju un valdības sarunas nepielūdzami ievelkas.
Es nudien priecājos par katra indivīda tiesībām atklāti paust savu viedokli un par streiku tiesībām, bet man ļoti gribētos pēc iespējas ātrāk saņemt savu bankas vēstuli un no Vācijas pasūtītās grāmatas. Iespējams, nāksies savas vēlmes upurēt demokrātijai un klusi cerēt, ka neizturēs vai nu britu pastnieku arodbiedrības vai valdības nervi un streiks visai drīz beigsies.