Atklās izstādi "Klātbūtne. Hamsuns Latvijā"

Ar dažādiem kultūras dzīves notikumiem tas vērienīgi atzīmēts arī Latvijā.Izstādi _Klātbūtne. Hamsuns Latvijā_ rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Norvēģijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, tajā varēs iepazīties ar svarīgākajiem rakstnieka dzīves un daiļrades notikumiem, spilgtākajiem to rezonanses aspektiem latviešu literatūrā, mākslā un kultūrā. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja aplūkot unikālus materiālus no Latvijas un Norvēģijas bibliotēku un muzeju krājumiem, starp kuriem ir daudz jaunieguvumu, kā arī jaunatradumu no privātajiem arhīviem un kolekcijām. „Latviešu Hamsuna” tēla popularizācijā lielu ieguldījumu snieguši tulkotāji Teodors Lejas-Krūmiņš, Lizete Skalbe, Elija Kliene un daudzi citi viņa darbu latviskotāji. Norvēģu literāts iespaidojis ne vien viņu profesionālo dzīvi, bet ietiecies arī tulkotāju personības dzīlēs. Izstādes eksponāti reprezentē rakstnieka un viņa daiļrades latviskotāju garīgās tuvības liecības.Hamsuna uztvere Latvijā neaprobežojas tikai ar romānu tulkojumiem. Periodikā un atsevišķos izdevumos izkliedēta viņa īsproza, dzeja un lugas. Norvēģu rakstnieka popularitātes kulminācijas punkts ir viņa kopotu rakstu izdevums 15 sējumos pagājušā gadsimta 30.gadu otrajā pusē. Knuta Hamsuna daiļrade iedvesmojusi arī vienu no 20.gadsimta pirmās puses izcilākajiem latviešu māksliniekiem Kārli Padegu (1911 – 1940). Viņa radītie 12 Hamsuna literāro tēlu zīmējumi (1939) no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas ne bez pamata tiek dēvēti par portretiem. Padegs ir lakonisks kompozīcijas uzbūvē un stāstošo detaļu izvēlē, tomēr viņa ekspresīvajos zīmējumos atklājas spilgta raksturu galerija, kas ļauj izstādes skatītājiem atsaukt atmiņā Hamsuna romānu varoņu vizuālo veidolu. Izstādes veidošanā izmantoti materiāli arī no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, K.Skalbes memoriālā muzeja „Saulrieti" un citām institūcijām, izstādes tapšanu atbalstījusi Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijas Republikā.