Ar bērnu ratiņiem netiek tikai dažās vietās, piemēram Latvijas vēstniecībā
Oslo centrā ir tikai dažas vietas, kurās nav iespējams tikt iekšā.
Viena no pilnīgi neiespējamām vietām ir Latvijas vēstniecība, jo
trepju augstums ir tik liels, ka bez otra cilvēka palīdzības to nav
iespējam pievarēt. Vēstniecības darbinieki ir ļoti jauki, un
vienmēr kāds nāk palīgā, bet tas noteikti nav valstiska mēroga
risinājums. Vēstniecības administratore, ģērbta klasikā kostīmā,
stiepj bērnu ratus pa trepēm. Negribas uzsākt kašķi jau ar pirmo
ierakstu, turklāt pašlaik vēstniecībā notiek remonts. Tādēļ no
sirds ceru, ka, tam beidzoties, šī problēma būs atrisināta.
Es negribu lielīt Oslo, no pilsētplānošanas aspekta skatoties. Paši norvēģu arhitekti saka, ka Oslo ir viena liela pilsētplānošanas kļūda, sākot jau ar Nacionālā Teātra un Rådhus (Rātsnams) novietojumu, beidzot ar diskusijām, kas saistītas ar jauno rajonu, tādu kā Bjørvika, attīstību (konkursā uzvarēja holandieši MVRDV ar ļoti interesantu piedāvājumu, bet tajā bija paredzēta 22 stāvu apbūve, un, tāpat kā Rīgā, arī Oslo augststāvu apbūvei ir daudz pretinieku arī politiķu aprindās. Rezultātā šobrīd projekts tiek sabojāts ar mēģinājumiem reducēt stāvu augstumu). Pilsētai arī nav vienota attīstības plāna, toties ir ļoti stingri reglamentēti noteikumi attīstītājiem - plānojot jaunus dzīvojamos rajonus, ir stingri noteikumi atbilstošas infrastruktūras izveidei.
Katrai ģimenei tikai viens auto. Norvēģi staigā kājām
Arī transporta problēma tika risināta ar ļoti kardināliem
paņēmieniem - ļoti augstas automašīnu cenas, dārgas autostāvietas,
iebraukšana pilsēta par maksu, augstas nodevas par automašīnu
turēšanu. Reti kurai ģimenei ir vairāk par vienu auto (pretstatā
Rīgai, kur automašīnu cenas ir tik zemas, ka auto var iegādāties
jebkurš students). Arī sabiedriskās domas uzstādījums ir «staigāt
kājām vai braukt ar riteni ir daudz veselīgāk». Šis viedoklis tiek
iestrādāts apzināti bērnam jau pirmajā klasē - skolās notiek visai
spēcīga darbība, lai mazajās galvās atstātu tieši šo domu - katrs
var palīdzēt vides piesārņojuma regulēšanā ļoti vienkāršiem
līdzekļiem - nelietot auto, staigāt kājām.
Rezultātā pilsētas centrā faktiski nav sastrēgumu. Tas, ko norvēģi uzskata par sastrēgumiem, salīdzinot ar Rīgu, nav ievērības cienīgs fakts. Tagad iebraucot Rīgā, man jau ir aizmirsusies sēdēšana uz Krasta ielas, tādēļ vienmēr esmu par vēlu uz norunātajām tikšanām.
Tas, ka satiksme ir salīdzinoši neliela, uztur pilsētā samērā svaigu gaisu. Daudzo parku sistēma, sākot ar Karaļa pils parku (Slottsparketn), beidzot ar maziem skvēriņiem apbūves vidū, nodrošina labu pastaigu režīmu. Oslo ratus ar mazuļiem pie kafejnīcām pierasts atstāt uz ielas, un bērna barošana ar krūti sabiedriskā vietā ir pierasta lieta. Māmiņas ar mazuļiem ir vislabākais klients, jo viņas nāk katru dienu. Māmiņas ar bērnu ratiem ir svarīga popkultūras sastāvdaļa. Un skaitliski visai iespaidīga. Vismaz Oslo.