gadu. Kā vakar raidījumā Kas notiek Latvijā? bija redzams, ka pašu deklarēšanas ieviesēju vidū nav īstas skaidrības par to, kas kuram būs jādeklarē. Ainārs Šlesers, kurš ir pazīstams kā liela mēroga “uzņēmējs”, satiksmes ministrs, “jūrmalgeitas” dalībnieks, noraida domu par vispārējo ienākumu deklarāciju, jo tad papīri būs jāraksta nevainīgiem bērniem un pensionāriem. Nepārliecinoši argumenti. Var atrast simts un vienu ieganstu kāpēc kaut ko nedarīt, bet iemesls šai “pēkšņajai” valdošās koalīcijas skepsei pret vispārējo ienākumu deklarēšanu ir nevēlēšanās kaut ko mainīt.
Protams, skan briesmīgi, ka deklarācijas būs jāiesniedz visiem, ieskaitot zīdaiņus un simtgadīgus sirmgalvjus, bet mērķis ir nepieļaut, lai kāds spētu savus nereģistrētos ienākumus uzdot par tāda cilvēka ienākumiem, kuram likums neliek deklarēties. Ir sajūta, ka kāds negrib, lai visiem ir skaidrs, kas kuram pieder. Bet ir jāzina, lai būtu pēc iespējas mazāk cilvēku, kas saņemot vidēji lielu ierēdņa aldziņu “pēkšņi” kļūst par miljonāriem. Jebkura savas privātās dzīves atklāšana (ienākumi un mantiskais stāvoklis pie tās pieder) valsts priekšā nav patīkama, tomēr tas ir vajadzīgs, lai pēc iespējas mazāk būtu cilvēku, kas saņem minimālo algu, bet paši brauc ar jaunākā izlaiduma Mersedesu. Vismaz es nevēlos dzīvot valstī, kurā oficiālie iedzīvotāju ienākumi no patiesajiem atšķiras vairakkārt. Jautājums par vispārējo ienākumu deklarāciju ir jautājums- būt vai nebūt tiesiskai valstij Latvijā.