Cik vērts ir lūgums pēc palīdzības?

Apvienības ATBILDĪBA valde bieži saņem lūgumus palīdzēt. Vēlos akcentēt divus gadījumus. Pirmā bija vēstule, ko saņēmām no sabiedriskā labuma organizācijas – biedrības «Ielu Sports» ar aicinājumu atbalstīt vasaras sporta spēļu maratonu Latvijas bērnunamos visas vasaras garumā.

Otrs bija publiski izskanējušais Valsts asinsdonoru centra (VADC) lūgums ziedot asinis, kas, sakarā ar paaugstinātu traumatismu vasaras mēnešos, šogad ļoti trūkst.

Esmu ārste, mans ikdienas pienākums ir palīdzēt slimniekiem, esmu arī māte un sieviete, kuru nevar atstāt vienaldzīgu bērnu liktenis. Tādēļ rosināju apvienības valdi šos lūgumus neatstāt bez ievērības un atbalstīt.

Mūsu apvienības biedri ziedoja asinis un arī sagatavoja paziņojumu medijiem, vēlreiz aicinot kolēģus politiķus nepalikt vienaldzīgiem un kaut vai šādā veidā praktiski atbalstīt veselības aprūpes nozari. Diemžēl VADC paziņojums nākamajā nedēļā, ka vēl joprojām tiek gaidīti cilvēki, kuri gatavi ziedot asinis, lika domāt, ka aicinājums ir palicis bez ievērības.

Apvienība ATBILDĪBA atbalstīja arī biedrības «Ielu Sports» lūgumu, jo uzskatījām, ka palīdzēt tiem, kam klājas visgrūtāk – bērniem bērnunamos – , ir katras sociāli atbildīgas organizācijas pienākums.

Ar lielu prieku izmantoju arī iespēju pašai piedalīties vienā no sporta spēlēm. Un jāatzīst, ka sajūtas pēc pasākuma bija lieliskas. Ir patiesi jāpriecājas par to, ka Latvijā atrodas tādi jaunieši, kas izveidojuši biedrību «Ielu Sports». Viņi visi ir sportisti un sporta pedagogi, kas aizrautīgi iestājas par fiziski aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, izmantojot jebkuru iespēju šo ideju popularizēt. Viņi pierāda, ka ne jau sportiskie sasniegumi ir svarīgākais, bet gan vēlēšanās sportot. Un bērnus šāds azarts ļoti uzrunā un iespaido.

Taču mani patiesi izbrīnīja tas, ko uzzināju pēc pasākuma, – lūgumam palīdzēt bija atsaukusies tikai mūsu apvienība, kaut arī vēstules tika izsūtītas visām politiskajām partijām un apvienībām. Biedrības pārstāvji nebija pagodināti pat ar formālām atteikuma vēstulēm.

Es varu mēģināt saprast to, ka priekšvēlēšanu laikā mediji neuzskatīja par vajadzīgu aktualizēt mūsu apvienības sagatavoto ziņu par palīdzību veselības aprūpes nozarei. Iespējams, ka tikai ārsti patiesi izprot to bezpalīdzības sajūtu, kāda pārņem, ja nav iespējams palīdzēt slimniekam, jo trūkst asiņu. Var jau būt, ka ziņas par to, kā top vēlēšanu saraksti, kāpj vai grimst vadošo politisko spēku reitingi, šobrīd ir svarīgākas.

Nekad neesmu bijusi Saeimā vai pašvaldības amatos, iespējams, ka nezinu varas garšu, bet šo attieksmi es nesaprotu.

Kāpēc parlamentārieši azartiski atsaucas aicinājumam rīkot futbola spēles, organizēt zolīšu turnīrus, ar rezultātiem aizpildot dzeltenās preses lappuses? Kāpēc politiskajās programmās pārliecinoši pauž rūpes par bērniem? Kāpēc priekšvēlēšanu solījumos vēlētājiem neaizmirst piesaukt veselības aprūpes nozari?

Šie daudzie neatbildētie jautājumi ir apliecinājums tai milzu plaisai, kāda pastāv starp varu un tautu. Jo vienā plaisas pusē ir vēlēšanu gaidās aizņemti un uztraukti prāti, bet otrā – bezpalīdzīgi pacienti un par savu nākotni neziņā esoši bērni.

Tomēr es atļaušos aicināt vēlreiz – kolēģi politiķi, metīsim laipu pāri šai plaisai. Jo nekas jau nav nokavēts! Katru dienu ir iespēja izglābt kādu dzīvību, ziedojot asinis, joprojām var palīdzēt biedrībai «Ielu Sports» atbalstīt labdarības projektu. Turklāt abos gadījumos netiek prasīta milzu nauda, tikai vēlēšanās līdzdarboties un būt sociāli atbildīgiem.