g. 9. jūnijā, tika atstāts spēkā iepriekš pieņemtais lēmumu par Rīgas Komercģimnāzijas likvidēšanu. Kādi tad bija argumenti, kas liecināja par nepieciešamību saglabāt skolu un izskanēja gan neskaitāmās kabinetu sarunās, gan publiskajā telpā, bet tomēr ievērību neguva? Sistematizētā veidā mēģināšu vienu daļu no tiem šeit izklāstīt.
Pirmais arguments
Vairumam jauniešu, kuri Latvijā ik gadu pabeidz vidusskolas, nav skaidra priekšstata par savu iespējamo profesiju, kaut arī viņi sasnieguši jau deviņpadsmit vai pat divdesmit gadu vecumu. Šie jaunieši, protams, domā par patstāvīgu dzīvi un vēlas to uzsākt, tomēr nespēj to izdarīt; patiesībā viņi ir diezgan apjukuši no šķietami plašās izvēles un savas nespējas atrast savu vietu dzīvē.
Nav daudz vispārizglītojošo skolu, kuras aktīvi palīdzētu jauniešiem orientēties profesionālās izvēles labirintos. Rīgas Komercģimnāzija bija viena no tām, var pat teikt, ka tā bija šīs skolas sūtība. Skola īstenoja pieprasītas un oriģinālas izglītības programmas, un šo skolu, tās pastāvēšanas divdesmit gados, ir absolvējuši daudzi uzņēmīgi, profesionāli orientēti jaunieši, kuri jau skolas gados domāja par to. kā aktīvi rīkoties un uzņēmīgi uzsākt savas dzīves gaitas.
Skaidra izpratne par profesijas izvēli, aktīva un uzņēmīga dzīves pozīcija ir būtiska vispārējās izglītības kvalitātes iezīme, tiesa, to izglītības kvalitātes mērījumos visbiežāk neņem vērā. Arī RD lēmums par Komercģimnāzijas likvidēšanu pieņemts, nepievēršot uzmanību šim apstāklim.
Otrais arguments
Rīgas Komercģimnāzija daudzu gadu garumā spēja veiksmīgi īstenot inovatīvas izglītības programmas, pateicoties tam, ka skolā bija izveidojies profesionāls, aktīvs un vienotu izglītības metodiku īstenojošs skolotāju kolektīvs. Šāds skolotāju kolektīvs nerodas dažu gadu laikā, Tā ir liela vērtība ikvienas pilsētas skolu sistēmai un gudri pilsētas saimnieki to censtos par katru cenu saglabāt. Taču tā ir vērtība tikai tiem, kuri spēj to novērtēt. Likvidējot Komercģimnāziju, Rīga neatgriezeniski zaudē ne vien skolu ar mūsdienīgu un pieprasītu izglītības programmu, bet arī pedagogu kopumu, kas spēja šādu programmu īstenot.
Lai deputāti un ikviens interesents spētu labāk iepazīt Komercģimnāzijas skolotājus un viņu darba pieredzi, š. g. 25. maijā Rīgas domes sēžu zālē notika metodiskā pēcpusdiena, ko organizēja pati skola, ar plašu darba kārtību. Neviens no pozīcijas deputātiem neuzskatīja par vajadzīgu tajā piedalīties un tuvāk iepazīt Komercģimnāzijas skolotāju izglītības darba principus.
Vai atziņa par skolotāju kolektīva īpašo nozīmi bija arī arguments par labu skolas saglabāšanai? Protams. Diemžēl pozīcijas deputātiem tas nelikās svarīgs.
Trešais arguments
Rīgas Komercģimnāzija ir skola ar atzīstamu, labu izglītības kvalitāti. Pat standartizēti vērtētā izglītības kvalitāte šajā skolā ir krietni augstāka par vidējo pilsētā. Šajā gadījumā gan jāuzsver, ka izglītības kvalitātes mērījumos būtu jāpielieto kompleksa metodika, vērtējumā pievēršot uzmanību arī izglītības programmas inovatīvajām kvalitātēm, ilglaicībai, dinamikai, rezultātu sabiedriskajai nozīmībai u. tml. Katrā ziņā nebūtu pieļaujams no izglītības kvalitātes konteksta izraut tikai viena mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus un, balstoties uz tiem, izdarīt visaptverošus secinājumus.
Vai tas, ka skolai ir augsta izglītības kvalitāte, ja salīdzinām to ar vidējiem rādītājiem Rīgā, ir arguments par labu skolas saglabāšanai? Noteikti. Diemžēl tā vietā, lai objektīvi vērtētu Komercģimnāzijas sasniegumus, diskusijas laikā publiskajā telpā izskanēja daudzi tendenciozi apgalvojumi un nekorekti vispārinājumi nolūkā noniecināt skolas sasniegumus.
Ceturtais arguments
Rīgas Komercģimnāzija bija spējīga nokomplektēt vidusskolas klases ar nepieciešamo skolēnu skaitu! Tieši tā, spēja to izdarīt! Tie, kuri apgalvoja, ka ģimnāzija nav spējīga to paveikt, uzsvēra skolas grūtības to izdarīt, sākot ar 7. klasi. Tam varētu piekrist. Taču Rīgas domes izglītībai vadībai vajadzēja nevis slēgt Komercģimnāziju, bet atļaut tai komplektēt desmito klasi. To Komercģimnāzija bez grūtībām izdarītu. Ja tiktu dota atļauja palielināt uzņemto skolēnu skaitu desmitajā klasē (nevis aizliegt to komplektēt), tad Komercģimnāzija pat ar četrām desmitajām klasēm spētu uzsākt nākošo mācību gadu bez jebkādām problēmām.
Atgādināšu, ka šādu iespēju paredz arī MK noteikumu nr. 129 2.punkts: „Ģimnāzijas statusu var piešķirt izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas un daļējas pamatizglītības programmas no 7. līdz 9.klasei.”. Šajā dokumentā noteikts arī, ka uz ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kurā mācās ne mazāk par 200 izglītojamiem. Komercģimnāzija bija spējīga nodrošināt skolu ar 300 un vairāk skolēniem.
Arī šajos argumentos Rīgas domes pozīcijas deputāti necentās iedziļināties.
Piektais arguments
Kā vairākkārt uzsvēra Komercģimnāzijas vadība, skola spēja iztikt ar tiem naudas līdzekļiem, ko tā ieguva no valsts budžeta saskaņā ar principu „nauda seko skolēnam”. Arī skolas ēkas tehniskais stāvoklis ir apmierinošs un Rīgas pašvaldībai papildlīdzekļi tās remontā un uzturēšanā tuvāko gadu laikā nebūtu bijis jāiegulda. Skola bija ekonomiska, tā bija gatava no saviem ieņēmumiem segt pat līdz 60% no ikmēneša komunālajiem maksājumiem.
Arī šāds skolas piedāvājums Rīgas domes pozīcijas deputātiem nešķita svarīgs. Tas liecina, ka Komercģimnāzijas slēgšanas finansiālā argumentācija netika nopietni izvērtēta.
Sestais arguments
Rīgas Komercģimnāzija atradās izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī. Tā bija pieejama skola skolēniem, kuri dzīvo Rīgā un ārpus Rīgas. To bija ērti sasniegt, gan braucot ar vilcienu un tramvaju, gan trolejbusu un autobusu. Pat tad, ja skolēnu skaits šajā skolā krietni pieaugtu, sastrēgumi tās apkārtnē rīta un pēcpusdienas stundās neveidotos, kā tas diemžēl notiek ar automašīnu straumēm, kas dodas Centra rajona skolu virzienā.
Tomēr arī argumenti, kas ir neapstrīdami sakarā ar transporta kustības optimizēšanu, netika ņemti vērā. Tā kā daļa no Komercģimnāzijas skolēniem turpmāk mācīsies Rīgas 2. ģimnāzijā, satiksmes sastrēgumi šajā rajonā palielināsies vēl vairāk.
Septītais arguments
Svarīgi bija tas, ka skola ar komercdarbības ievirzi atradās tieši Latgales priekšpilsētā. Šajā priekšpilsētā profesionālās ievirzes skolām vajadzētu veltīt īpašu uzmanību, jo šādas skolas tur praktiski nav. Austrumu izpilddirekcijas vadībai, kura arī pārstāv valdošo koalīciju Rīgas domē, vajadzētu lepoties ar šādu skolu un to visdažādākā veidā atbalstīt. Šādu atbalstu Komercģimnāzija nesaņēma.
Astotais arguments
Skolai bija plaši starptautiski sakari un regulāra sadarbība ar radniecīgām skolām Eiropā (Dānijā, Vācijā, Somijā, Polijā) un ASV, piemēram, ar Biznesa skolu Atlantā. Nevienai citai Rīgas vispārizglītojošai skolai nav izveidojusies tik plaša starptautiska sadarbība ar biznesa virziena skolām ārpus Latvijas. Tātad Komercģimnāzijas iedibinātie starptautiskie sakari bija labs pamats šāda veida sadarbības turpināšanai. Tā šajā sadarbības tīklojumā varēja palīdzēt iesaistīties arī citām Rīgas skolām.
Deputātiem, kuri uzstājīgi iestājās par Komercģimnāzijas likvidēšanu, šie argumenti šķita mazsvarīgi.
Devītais arguments
Ja Rīgas pašvaldība īstenotu atbildīgu un mērķtiecīgu izglītības. politiku, tā būtu spiesta nopietni padomāt par izglītības mērķiem tuvāko gadu periodam. Pašlaik tādu nav, tāpēc Rīgas izglītības politika ir nenoteikta un juceklīga.
Viena no krīzes mācībām ir tāda, ka profesionāli orientētām programmām vispārējās izglītības iestādēs ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība, nekā tas bija pieņemts līdz šim. Par vienu no ieteicamajiem izglītības mērķiem tuvāko gadu periodam, manuprāt, ir jākļūst vispārizglītojošo skolu profesionālās orientācijas veicināšanai. Turklāt skolām, kuras īsteno uzņēmējdarbībā centrētas vispārizglītojošās programmas, ir jāatrodas ne tikai Rīgas centrā, bet arī Pārdaugavā, Vidzemes un Latgales priekšpilsētā. Līdz šim šāda veida programmas nav īstenojusi arī neviena krievu mācībvalodas skola.
Tamlīdzīgā izglītības attīstības koncepcijas kontekstā Komercģimnāzijai būtu bijis jāierāda sevišķa vieta – tai vajadzētu kļūt par metodisko centru, par nozīmīgu pieredzes pārmantojamības garantu visām citām šāda veida skolām.
Dīvaini, ka šāds attīstības scenārijs nelikās pieņemams arī A. Šleseram, kurš nepārstāj uzsvērt savu politisko atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Nesaprotami tikai, kāpēc skola, kura uzņēmējdarbības pievilcību bija atklājusi simtiem jauniešu, nebija pelnījusi ievērību un atbalstu.
Desmitais arguments
Pamatojoties uz iepriekšminētajiem argumentiem, iespējams izdarīt secinājumu: patiešām pārliecinošus un drošticamus argumentus, ar kuriem pamatot Komercģimnāzijas likvidēšanu, nemaz nav iespējams atrast.. Tātad skola bija jāsaglabā. Turklāt ne tikai vienkārši jāsaglabā, bet arī jāveicina tās attīstība tā, lai būtisku labumu iegūtu visa Rīgas izglītības sistēma.
Rīgas Komercģimnāzijas likvidēšana ir viena liela un nepiedodama kļūda!