Dziedošā Vītolu ģimene – par to, kas mums ikdienā pietrūkst

izskatās pēc kādas pilsētas lauku teritorijas avīzītes raksta. ūdens paliešana un apelēšana pie pienākuma pret latvisko tikumiņu. haha, sen nebiju tā mocījies no salkanuma.

Esmu vienmēr par savējiem!

Grūti pateikt, vai šie koru kari un ģimeņu dziedāšana ir nepieciešama mums, skatītājiem, bet vienu gan gribas teikt: dziedāt un dejot mēs mākam, bet kā ar pārejo? Kā tik talantīga tauta varēja izdarīt šo pilnīgi pasaulei šokējošo visas valsts nogrimšanu? Varbūt dziesmu un deju vietā smadzenes kustināt radošo zinātņu virzienā, kas parādītu, ka vismaz neesam stulbāki par citiem? Neskatos un neskatīšos šos raidījumus, jo domāšu par savu un savu radu un draugu dzīves problēmu risināšanu, bet šī līksmošana pie ekrāna jau sāk atgādināt dopingu tautai...Dopingu, kurš diez vai palīdzēs atrast ēdienu bērniem, drēbes vai malku. Un tā nav depresija, bet gan saņemšanās grūtā situācijā, kad no nelaimīgajiem visi novēršas, un dzīres tiem pašiem, kam agrāk, turpinās joprojām.

Ir jau arī labi, ka viņi tādi. Bet vai man jājūtas vainīgai par to, ka es ne tik skaidra, ne gaiša, ne tikumiska?

Kad parādīja Vītolu ģimenes māmiņas rokas - bija skaidrs - šie cilvēki ne tikai patiesi dzied, bet arī patiesi strādā. Es esmu par viņiem, jo arī Vītolu tēvs pateica skaistus vārdus par to, ka viņi necenšas nevienu pārsteigt, izbrīnīt...ja patīk - klausies, ja ne - slēdz ārā...

Jā ..šovs paliek šovs ,bet kad sāk dziedāt Vītoli -tad ir tā ,kā skaidravota ūdens -īsti un pamatīgi.Draiskas un dzirkstošas tur daudzas ģimeniskās uzstāšanās -bet tas ir tā,kā ...putas -skaisti ,bet gaistoši .Vītolos ir tas pamatīgums-ētikas kods.

Žēl, ka biedrs angļos pārgājis. Te vispār bija runa par latviešiem. Un nav svarīgi, vai Vītoli izturēs līdz Ziemsvētkiem- kaut ar šīm divām reizēm viņi būs ierakušies publikā uz neizsviešanu- protams, vienmēr būs kāds apdalītais, kam ausis citā vietā, bet lai viņiem tiek prieks par savējiem.

Istena latviesa visraksturigaka ipasiba - nebeidzama tiksminasanas par sevi! Es, Latviets, vislabakais, visgudrakais, visstradigakais, vistikumiskakais... Bet nez kadel angliski runajosa prese raksta par mazu, iedomigu, izradities karu tautinu, par liliputiem, kam skiet, ka ir milzi. Tautas, kam ir ista pasciena, nemitigi kritize (vai izsmej - ka angli) sevi, savas sliktas ipasibas, savas valdibas kludas. Jo mil savu zemi un tautu, viniem rup veidot labaku nakotni

Tendence ir gaužām skumja. Dziedam, dejojam, balsojam un tad raudam. Kāpēc nedomājam? Nedomājam, ko tērējam, nedomājam, par ko balsojam - nedomājam! Kur palikusi cita latvietiskuma pazīme - uzskats, ka parāds nav brālis? Šīs latvietiskuma pazīmes zudums ir viens no iemesliem lielajam postam šobrīd. Dziedāt un dejot ir labi, bet ar to vien ir par maz... Patīkamu dienu!

ja tadiem jabūt kā Vītoliem. Nepietiek tikai gudri klaigat kā Gedroics no Dvinskas un Garda ar meitenēm par de... un de ...... . Vajag piekopt latvisko darbibā. Vajag runat ar krieviem latviski, vajag taisīt mazus latvietīšus pa 3-4 katrā ģimenē, vajag latviešu tautiskās grupas veidot sevišķi laukos. arī Dzintars ir liels mutes bajars nevis darītājs.

Vai tad Igauņu ģimene arī nav latviska? Latgale arī ir Latvija. Viņi gan ir skaļāki, bet arī padara šo pasākumu latviskāku, tradicionalā nozīmē.

beidzot arī es piekrītu Pasternakai - Vītolu ģimene tiešām izceļas ar savu gara tīrību, tādu skaidrību. viņi ir kā ne no šīs pasaules - resp. viņi gaužām neiederas starp tiem, kuri kāpj uz skatuves lai sacenstos ar uzspēlētām emocijām un bieži vien viltotiem smaidiem. Nu...varbūt vēl Liepājniekiem ir gandrīz tikapt tīrs nervs(Marhils to sauc par roka nervu); bet ja Liepājnieki noturēsies, ceru ilgi, tad Vītolu ģimene izlidos ātri vien. Kāpēc? Jo mūslaiku skatītājs ir pieradis pie aša, lēta falšuma.

Tā tas ir. Ļoti precīzi uzrakstīts

Var piekrists. Mums jau tādu ģimeņu, arī citādi labu, nav mazums. Vienkārši parasti tās paliek nemanītas un savu darāmo dara no paaudzes paaudzē veidojot to pamatu, kuru varam dēvēt par latviskumu.

Un kad tad Tu esi vajadzīgs? Nevienam!