Taču ir arī tādi ļaudis, kuri ir interesanti tāpēc, ka reiz viņi atver muti, no tās var birt laukā visdažādākie brīnumi. Kādreiz, pirms viņš sāka ievērot paša ieteikto domu, ka reizēm der aizvērties, tas bija iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Nu atkārtoti un ar plašu vēzienu sācis runāt un vāvuļot leģendārais "Tautas" partijas biedrs ar pirmo kartes numuru Gundars Bērziņš.
Kā šodien ziņots portālā, G. Bērziņš uzskata, ka TP varētu valstiski apvienoties ar "Jauno laiku". Un tik ļoti, ļoti interesants ir skaidrojums, kāpēc: "TP rīcībspēja un JL, kā saka, pieskatītu, lai rociņa neieslīd. Tas būtu labi."
Nu, par TP "rīcībspēju" pērn mēs visi varējām pārliecināties. Tā bija tā triecientempa rīcībspēja, kuras pamatā bija pārliecība, ka valdošajai koalīcijai ir tiesības darīt absolūti un pilnīgi visu ko pēc kārtas, un visiem pārējiem, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, gar to nedrīkst būt nekādas daļas. (Starp citu, šodien Atkarīgajā Rīta Avīzē to par kļūdu beidzot atzinis cits TP vecbiedrs Jānis Lagzdiņš).
Bet cik interesanti, ka G. Bērziņš JL uzskata par partiju, kura pieskatīs rīcībspējīgās TP "rociņu". Suns jau zina, ko ēdis, un no citētā var saprast, ka bez JL ar to rociņas slīdēšanu tā bijis kā bijis. Ja ne varbūt tieši pašu politikāņu rociņu kontekstā, bet viņu pārraudzītajās jomās nudien. Tas ir TP pārstāvis Edmunds Krastiņš, kurš Rīgas domē ir vistiešāk atbildīgs par jomu, kurā aizdomās par korupciju arestētas jau pietiekami daudzas personas, lai civilizētā politiskā sistēmā kādam ienāktu prātā par to uzņemties arī politisku atbildību.
Taču, kā jau tas ir raksturīgi, G. Bērziņš ir pateicis A, bet nav pateicis B. "Jaunais laiks" no opozīcijas rindām i Saeimā i Rīgas domē jau sen skatās uz tām slīdīgajām rociņām, bet slīdīgo rociņu īpašnieki tam nepievērš absolūti ne mazākās uzmanības. Tāpēc slīdīgie pirkstiņi Saeimā tik veikli piespieda podziņu "nē", kad runa bija par to, ka saistībā ar korupciju aizdomās turētie, aizturētie, mājas arestā esošie, notiesātie un cietumā sēdošie valsts un pašvaldību deputāti tomēr būtu no amata atbrīvojami.
Var piekrist, ka partiju Latvijā, it īpaši nosacīti labējā politikas spārnā, ir par daudz. Taču pirms sapņot par apvienošanos ar JL, Gundaram Bērziņam un pārējiem "Tautas" partijas pārstāvjiem vajadzētu izdarīt kaut ko daudz vienkāršāku: Pārliecināties, ka rociņa tāpat nepaslīd.
Jauku visiem dienu!