Šis premjera cienījamais solis atkal lika domāt par to, kas ir mūsu valsts prezidents, kādas ir viņa vērtības un prioritātes.
Lieku reizi jāatceras pēdējās nedēļas mūsu valstī, kad tieši viņš varēja kaut ko mainīt iekšpolitiski. Diemžēl, arī pēc referenduma viņš izvēlējās nekļūt par cienījamu tautas prezidentu.
Tagad viņš pierādīja, ka nav spējīgs pamest komfortu Pekinā, lai aizbrauktu uz Gruziju. Tā pierādot, ka viņš nekad nekļūs par valsts galvu, kurš ar savu rīcību izpelnās cieņu.