Identitātes stroika?

tomer ari identitates jautajuma ir jabut racionalai sameribai. nevajadzetu nostadit blakus latviskumu, kas ir dzilj balstits tautas kulturas vesturiskaja mantojuma un politisku padomju identitati. nevar noliegt genetikas nozimi identitates jautajumos, kaut vai matu krasas vai adas krasas nozimi, tomer tas viss ir paklauts tam kulturas mantojumam, ko persona pienem. eiropiesus, manuprat, mazak saista genetika, bet vairak kristietibas universalas vertibas, kas ir paspejusas iekartoties starp visu tautu kulturas vertibam. lidz ar to bus gandriz neiespejami atrast kopeju ES identitati. tas meklejumi var but tik pat neaugligi ka padomju identitates meklejumi. domaju, ka ES identitatei ir jabut saliktai -pamats ir veca laba kulturas tradicija, bet ar kristietiba atrodamam vertibam, kuras cilveki atpzist savu tautu kulturas, savukart specifiku identitatei ir japieskir ar to, ko var atrast ES racionalaja un strukturalaja tradicija. piemeram, ar racinalu tieksmi pec izzinas, ar strukturalu lepnumu par to, ka esmu eiropietis tapec, ka piederu savai tautai.citadi bus ka ar paadomju identitati.

Pakaļ rietumu modernistiem - Vilis Lācītis savu romānu „Stroika ar skatu uz Londonu ir rakstījis,..” - vismaz man PSRS laikos skolā ģeogrāfijā mācīja, ka Londona tas ir LielBritānijā/Anglijā, nevis kaut kur Krievijā atrodama pilsēta. Tiešām, ko zinām un saprotam?

>kāpēc Jūs lietojat terminu "stroika" virsrakstā? Mēģināšu atbildēt Šuvajeva kunga vietā. A tāpēc, ka tas ir moderni. Iespraust pa žargonismam, vai vislabāk trīsstāvīgam (bet trāpīgam) dziļi filozofiskā apcerē. Kas mums šobrīd nosaka filozofijas nozares modi, ja tā var izteikties? Rīgas Laiks, Tīrons, etc. Šī kaluma vīri ir uzauguši PSRS. Tas nozīmē, ka viņi krieviski zin tik pat labi, cik latviski. Un savukārt vāji orientējas Rietumeiropas valodās un sekojoši arī turienes filozofijā. Ņemot vērā šo īpatnību, mūsu filozofu vide ģeniālo g.k. atrod dažādos Krievzemes, vai krievvalodas rakstos un filozofos. Un tur, ko liegties, ņecenzurščina ir topā. Arī alkohols tur ir garīgās vides sastāvdaļa. Rezultātā, dažādi ģeniāli daiļdarbi (Petuški par piemēru) ir piesātīnāti ar visu augstāk minēto. Un mūsējie taisa pakaļ. Tas arī viss.

Šuvajeva kungs, kāpēc Jūs lietojat terminu "stroika" virsrakstā? Es Jūs ļoti cienu, esmu tiešām nesapratnē...

Izskatās, ka tev paša niks ir domāts slēpnim aiz citātu kalniem un neraksturo pašu. Jaunvārdu ienākšanai valodā no citām valodām nav tieša sakara ar mājvārdiem. Nu muļķis kas muļķis tu.

Tas ir filozofiskais pizģets!

Mazo lācīšu un lielo ''Patiesības ministriju'' klerku/eirokrāto kārtējie mazie nedarbi eiropeiskās identitātes kaldināšanai - stāsta rakstnieks Jānis Lejiņš: ''Pirms neilga laika biju iebraucis pie Paula Butkēviča, un viņš ar sašutumu stāstīja, ka esot paredzēts atteikties no mājvārdu lietošanas. Anda Līce 'Latvijas Avīzē' precīzi pateica: tās ir lietas, ko nekad nedrīkst pieļaut, jo tā jau ir ķeršanās pie dvēseles. Štrunts par naudu, jo labākos laikos nopelnīsim vai tās trūkumu piecietīsim! Bet tas, kurš izdomāja atteikties no mājvārdiem, ir vai nu muļķis, vai kaitnieks'' ('Vien ceļa iesākums.17.11.2010.LA)

"Nav skaidrs, (...) kāda ir situācija salīdzinājumā ar visām iepriekšējām savienībām un okupācijām (piemēram, vai latviešu valodu vairāk apdraudēja cariskās Krievijas politika vai angļu valodas ienākšana mūsdienu Latvijas populārajā kultūrā)." ------- Ja Vilis Lācītis uz šo jautājumu nespēj atbildēt, tas taču vēl nenozīmē, ka nav iespējams noskaidrot arī valodnieku (noteikti deskriptīvistu) viedokli. Angļu valoda ir jauno politisko reāliju, jaunāko tehnoloģiju pirmā līmeņa lietojuma/izplatības valoda. Mūsu valodniecībā patlaban ir novērojama tendence sistemātiski nīdēt vārdus, kas nav t.s. pašcilmes vārdi (tā teikt, sāknēšana kājenē un beidzēšana galvenē). Līdz ar to jautājums par patieso ietekmi ir visai sarežģīts, jo korpuslingvistiku pie mums neciena, balstās uz "pavēlēm un rīkojumiem", kā būs pareizi runāt, rakstīt. Piemēri: eiro- eiras, Islande-Īslande. Mūsdienu angļu valoda tūkstoš gadu laikā ir "pazaudējusi" daudz ko no tās senākajā posmā leksikā, fonētikā rakstos fiksētā. Tikai biedrs Tēzaurs Etimologs pateiks, kurš no tagad lietotajiem ir, attiecīgi, franču vai latīņu cilmes vārds (atbilstīgi šo valodu dominēšanas periodiem pasaules vēsturē). Savukārt krievu valoda ir saistāma ar baltslāvu cilšu ģeogrāfiskās izplatības un saimnieciskās, politiskās kopdzīves un militārās attīstības periodiem. No šīs vēstures nevar nekur aizbēgt (lai arī gribētos nedaudz distancēties).

Ja kādam Lācītim vai intelektuālim nav vēl skaidrs, tad vajag pa Vecrīgu pastaigāt - ar britu tūristiem patusēt. Šiem Rietumu vērtību nesējiem tādas specifiskas izdarības - iezīmēt apmeklētos pieminekļus. Varbūt Latvijas lācīšus-intelektuāļus vairs šī ''iezīmēšana'' nekādu kultūršoku neizsauc - galu galā patreizējai populācijai jau PSRS laikos tādas izdarības masveidā nedarīja. Un viss padomiskais bez želastības ir jāatmet (saskaņā ar V.Lācīša priekšstatiem par vērtībām)?