Vanaga kungs raksta: „Neatceros gadījumu, kad anonīmajos komentāros tiktu pēc būtības apspriests kāds nopietns politisks jautājums. Jebkāda argumentācijas disciplīna, kas raksturo pat ne akadēmisku diskusiju vai kvalitatīvu žurnālistiku, bet vienkārši nopietnu sarunu, te ir lieka.”
Ne reizi vien no politiķiem esmu dzirdējis sašutušus viedokļus par dažādiem komentāriem internetā, automātiski tos dēvējot par „ķengām.” Nekādi nevar noliegt, ka daļa no interneta komentāriem patiešām būtu dēvējami par „ķengām,” tomēr bieži arī šajos anonīmajos un tik nicināmajos komentāros parādās visai trāpīgi, pat asprātīgi viedokļi. Tas ir gluži tāpat kā ar neanonīmiem viedokļiem—viena liela daļa cilvēku publiski izteikti viedokļi bieži vien neko nepasaka (piemēram, vai Indulis Emsis bieži pasaka ko vērtīgu?). Manā skatījumā viedokļu kvalitāte visai maz atšķiras no tā vai viedoklis izteikts anonīmi vai neanonīmi. Tāpat es nevēlētos piekrist Vanaga kunga ierosinātajai viedokļu segregācijai starp laikrakstu un internetu. Kāpēc internets būtu jāpadara par maznozīmīgāku mediju nekā avīze un internetā izteikti viedokļi jāuztver kā kaut kas maznozīmīgs?
V-diena pirms gada tika radīta, lai uzlabotu viedokļu kvalitāti un daudzpusību Latvijas interneta telpā. Viens no V-dienas veidošanas mērķiem, kas varētu pat naivs, bet ļoti cēls, bija veicināt kvalitatīvu diskusiju. Ne vienmēr šī gada laikā diskusija V-dienā ir bijusi kvalitatīva, bet tās līmenis ir bijis augstāks nekā citos portālos.
Vanaga kungs sūkstās, ka interneta viedokļiem nav „jebkāda argumentācijas disciplīna,” kas piemīt „akadēmiskai diskusijai” un „kvalitatīvai žurnālistikai,” bet, oponējot Vanaga kungam jāsaka, ka lielākajai daļai publiskajā telpā pausto viedokļu nav „argumentācijas disciplīna” un šīs disciplīnas trūkums nav tikai interneta problēma. Šķiet argumentācijas neprasme ir visas sabiedrības izglītības problēma.
Manuprāt, laikraksta otrajā lapaspusē publicētie viedokļi no V-dienas dāvā komentāru lapai lielāku dažādību un nekādā ziņā šo rubriku likvidēt. Šī V-dienas sāktā tradīcija ir solis uz arvien interaktīvāku laikrakstu, jo nav noslēpums, ka papīra avīzes kā medijs lēnām mirst.
Un noslēgumā, daudz laimes V-dienai!