„ Ikkatram no dabas noskatītajiem un vērīgi pētītajiem tik dažādo
dzīvnieku atveidiem Jevgeņija piešķīrusi spilgtu tēlu, apliecinot savu talantu
un izredzētību, nebūdama profesionāle. Zvēru masku klāstā izteiksmīgi iekļaujas
arī pa kādai raganai vai vecim. Jevgeņija pārliecinoši darbojas ar formu un
krāsu, gatavajā darbā atstājot vien dažas simpātiskas norādes, kas pasaka –
katra maska ir vienreizējs un unikāls eksemplārs, absolūts roku darbs, darināts
no sirds un dvēseles ar lielu mīlestību pret dabu, dzīvi, Dievu.
Jevgeņija Kiļupe izaudzinājusi trīs dēlus un vienu meitu.
Padomju laikā – savos darba gados – strādājusi pāris Rēzeknes zavodos. Kopš
bērnības Jevgeņijai paticis zīmēt, tādēļ mazajā pilsētas dzīvoklītī līdzās
svētbildēm sienas rotā viņas naivās glezniņas, bet sekcijā stāv savulaik darinātās
koka dekoratīvās lādītes. Pat nejaušus ciemiņus Jevgeņija sagaida ar pašas
ceptām tortēm, pildītajiem riekstiņiem un vafelēm, ko pasniedz pēc kārtīga
siltā ēdiena. Dzīvoklī viņa iekārtojusi arī savu darbagaldu masku
izgatavošanai, ar ko viņa nodarbojas kopš perestroikas laika, lai kaut ko
nopelnītu papildus pensijai. Tas ir darbs, kas domāts garajiem rudens un ziemas
vakariem, jo Jevgeņijas vasara pieder dabai, kad viņas dzīve rit pašas celtā
lauku mājiņā ar dārzu,” par mākslinieci un viņas darbiem pastāstīja L.Lūse.