_Dar es Saada_ jeb laimes māja atrodas medinā, un savulaik pēc katras tērpu skates Senlorāns jau nākamajā rītā (kopā ar iemīļoto sunīti) lidoja turp, lai Parīzē atgrieztos tikai, kad bija jāsāk strādāt pie jaunās kolekcijas. Dizainers mēdza teikt, ka te jūtoties kā mājās un ienīstot dienas, kad atkal jāatgriežas Francijā. 20. gadsimta sešdesmitajos gados Senlorāns bija viens no pirmajiem eiropiešiem, kas iegādājās īpašumu Marokā. Tā vēl nebija stila galamērķis, par kādu kļuvusi pēdējos gados un tolaik Senlorāns varējis netraucēti klīst pa leģendāro Marrākešas tirgu, neuztraucoties, ka kāds viņu pazīs. Šobrīd pilsētas ielās viņu vairs redzēsiet reti, dizainers galvenokārt uzturas _Villa Oasis_, mājā, kas kādreiz piederējusi franču gleznotājam Žakam Mažorelam (_art deco _stila mēbeļu ražotāja Luija Mažorela dēlam). To modes dizainers iegādājās 80. gados, atjaunojot arī Mažorela leģendāro botānisko dārzu, un gleznotāja rokraksta zīmei - īpašajam ultramarīna tonim, kas ieguvis nosaukumu Mažorela zils, pievienojot savu dzelteno. Atšķirībā iepriekšējām _Fondation Pierre Berge-Yves Saint Laurent_ notikušām izstādēm, _Une Passion Marocaine_ eksponēti ne tikai dizainera Marokas inspirētie tērpi, bet arī vēsturiski kostīmi (19. un 20. gadsimta kaftāni) un aksesuāri. Kā arī marokāņu jaunā dizainera Tamy Tazi modeļi.
Lasiet vairāk par izstādi: