... Sods, kā parasti šādos gadījumos, nosacīts. Var teikt, ka atbildības nekādas, mācības nekādas. Meitene izdzīvoja, bet tikai viņa un tuvinieki zina, ko viņiem tas maksāja un maksā joprojām. Asaras, bailes, sāpes. Un arī naudu, lai glābtu dzīvību. Baborikins nav pat mēģinājis meitenei palīdzēt. Ne morāli, ne materiāli. Iespējams, meitenes sabraucējs kaut ko jūt, bet pat ja tā ir, ar vainas apziņu maz kas līdzēts.Santa ir viens piemērs, par kuru publiski runāts un kam sabiedrība jutusi līdzi. Bet ir vēl neskaitāmi, kad, skatoties ziņas, cilvēki raud. Par sabrauktajiem bērniņiem uz pārejām. Par sakropļotiem cilvēkiem. Arī uz pārejām. Un tas turpinās. Cilvēki pie stūres kļūst par slepkavām... Tikai ne prokuratūra, ne tiesa uz viņiem tā neraugās, jo noziegums taču izdarīts aiz neuzmanības. Šoferi turpina braukt agresīvi, nerēķinoties ar tiem, kas staigā kājām. Tādi braucēji ir jāaptur, ne viņu dzīvju dēļ, bet mūsu un mūsu bērnu dzīvību dēļ. Jaunais laiks piedāvā grozīt Krimināllikumu. Paredzot lielāku atbildību par cilvēku sabraukšanu uz gājēju pārejas. Paredzot reālu cietumsodu līdz pieciem gadiem.Iespējams, tas nav labākais risinājums. Iespējams, tas nav vienīgais, kas var mainīt situāciju. Bet esmu pārliecināta, kas tas liks domāt. Domāt tiem, kas pie stūres. Un tiem, kas spriež tiesu.
Jāaptur slepkavības uz gājēju pārejām
Santa ir jauna, skaista meitene, kura nesen atgriezusies dzīvē pēc komas. Viņa gāja pāri ielai. Uz gājēju pārejas viņu notrieca Lomonosova skolas direktors Nikolajs Baborikins. Pēc tiesas materiāliem, pirms gājēju pārejas nav pat bremzēšanas pēdu...Skolas direktors pilnā ātrumā uztriecies meitenei virsū.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.