Toties pievērsīšu uzmanību tam, ko šis samits varētu nozimēt Pasaules ekonomiskai pārvaldībai nākotnē. Šāda pārvaldība ir nepieciešama un tai jābūt globālajā līmenī, nodrošinot , ka atvasinātie finanšu instrumenti nespēlēs destabilēzējošu lomu mūsu ekonomikā nākotnē.
Kas ir kopīgs G-20, Bāzeles Komitejai par Banku Uzraudzību, un Finanšu Stabilitātes Forumam? Varētu droši vien atrast daudzas lietas ,bet uzsvēršu divas: 1) iepriekšminētās organizācijas paplašinās ,atspoguļojot jaunattīstības valstu ekonomiku pieaugošo lomu Pasaulē un 2) Latvja kā valsts nav tājās dalībniece. Franču avīzē" Le Monde" pirmājā lappusē 4. aprīlī bija virsraksts "Les absents", ko varētu tulkot kā" Neuzaicinātie". Rakstā uzmanība tika vērsta tam, ka G-20 nebija iekļauta trešdaļa no Pasaules iedzīvotājiem. No Āfrikas kontinenta piedalās tikai Dienvidāfrika. Daudzās Āzijas un Latīņamerikas valstis nav iekļautas G-20. Toties ES un Eiropas Centrālā Banka ir starp uzaicinātiem. Londonas G-20 Eiropas Komisija piedāvāja veidus kā uzlabotu kredītreitingu aģentūru uzraudzību un stiprinātu banku kapitāla normatīvus. Ir paredzēts ka priekšlikumi par drošības fondiem, vadītāju atalgojumu un privāto kapitālu firmām tiks iesniegti tuvākā laikā.
Mēs varētu teikt, ka tas nav taisnīgi ,ka visi nav aicināti un ka šādus svarīgus jautājumus vajadzētu izrunāt forumos ,kur visas Pasaules valstis var piedalīties. Nobela prēmijas laureāts Jozefs Stiglits tā arī šogad janvarī Parīzē Nikolā Sarkozī un Angelas Merkeles konferencē par jauno kapitālismu teica ,ka mums vajag nevis G-20 bet G-192! Tomēr ir skaidrs, ka ar 192 valstīm ap galdu lēmumu pieņemšana par šiem jautājumiem būtu apgrūtināta ja tas vispār būtu iespējams. Pat ir komentētāji, kas izsakās ,ka īstā apspriede notiks tikai G-2 ietvaros, starp Ķīnu un ASV, bet domāju ,ka tas ir pārspīlējums.
Tātad izskatās ,ka mums būs G-20 G-7/8 vietā un starp citu Krievija zaudēs savu privileģēto vietu pie viena galda ar attīstītām Pasaules ekonomikām. Tagad tur sedēs arī Ķīna, Indija, Indonēzija un tā tam vajadzētu būt ,lai atspogoļotu to kas reāli noteik Pasaules ekonomikā. Āzijas nozīme būtiski ir augusi un vai Latvija ir gatava ar to saistītām izmaiņam?
Bazelē, Banku Uzraudzības Komitejā tiks iekļautas Brazīlija, Ķīna, Indija, Dienvidafrika, Dienvidkorēja, Krievija un Saudija Arābija. Finanšu Stabilitātes Forumam nāks klāt 11 jaunas valstis ieskaitot Braziliju, Ķīnu, Krieviju un Saudija Arābiju. Tas kas tiek un tiks izlemts šajos forumos ļoti ietekmēs Latvijas nākotnes tautsaimniecibu vai tas saistīts ar iespējām eksportēt vai saņemt vajadzīgo SVF palīdzību. Mēs nevarēsim ignorēt tos lēmumus bet vai mēs varēsim tos ietekmēt? Kā jau rakstīju, ES un ECB piedalās G-20. Vai Latvija ir pieteikoši izmantojusi savas iespējas kā ES dalībvalsts, lai ietekmētu ES nostāju? Tas liek pārdomāt par citām debatēm, kas notiek Latvijā pēdējā laikā par mūsu vietu Eiropā, par Lisabonas līgumu, un par Eiropas institūciju lomu. Ir skeptiskas balsis Latvijā, kas saka, ka Latvija zaudēs savu suverenitāti vai rīcības spēju Eiropas Savienībā. Bet cik pamatoti ir šie viedokļi? Daži izmanto argumentus pret Eiropas integrāciju, ko viņi ir smēlušies no Lielbritānijas vai ASV avīzem vai komentētājiem, vai no Krievijas mēdijiem. Situācija Latvijā būtiski atšķiras no šīm valstīm, jo mūsu vienīgā iespēja ietekmēt iepriekš minētās apspriedes un daudz ko citu ir caur ES kamēr tās ir lielvalstis ,kas piedalās pašas G-8, Drošības Padomē un citur, kur Latvijai nav vietas. Mums bieži būtu interesanti un pat lietderīgāk skatīties uz Beļģijas, Grieķijas, Slovēnijas vai Luksemburgas pieredzi un nostāju par ES jautājumiem.
Nesen Briselē Čehijas Premjerministra vietnieks Aleksandrs Vondra atbildēja uz jautājumu vai Čehija ratificēs Lisabonas līgumu sakot ,ka viņiem ir jādomā ar galvu nevis ar sirdi un ka valsts Eiropas vidū nevar dzīvot lepnā izolācijā. Mēs neesam Eiropas vidū ,bet tās austrumrobežās un tāpēc esam vēl nedrošākā situācijā.
Atzīšos, ka tāpat kā vairums ES pilsoņu, jūtos pirmkārt kā manas valsts (Latvijas) pilsonis un patriots un tikai otrā vietā kā Eiropas pilsonis. Tomēr teikšu atklāti ,ka vēl vairāk nekā Čehi mēs nevaram tēlot ,ka dzivosim lepnā izolācijā. Pat domājot tikai par savām interēsem, mēs varam tās īstenot pasaules līmenī vienīgi caur Eiropu. Tādēļ mums ir jāaizstāv mūsu intereses jau Eiropas līmenī un tas ir atklāts jautājums cik labi mūsu pēdējās valdības to ir darījušas. Ja mēs nenodarbosimies ar pasaules ekonomikas jautājumiem tie nodarbosies ar mums, neprasot mūsu atļauju. To pašu varu teikt par Pasaules Lielvaru politiku. Mums ir pašiem jārīkojas, kā un kur mēs varam.