Jarmarka. Drīkst rakāt ar rokām

Acīmredzot galerijas nespēj nodrošināt jaunos māksliniekus, tāpēc tie lien iekšā šāda tipa pasākumos. Vai var noteikt mākslai cenu? Vai galerijās strādā darbinieki, kas ir sava uzdevuma augstumos?

Redzu ,kā gadu gaitā laba ideja ir pamatīgi sabojāta. Strādāju galerijā un ar interesi sekoju Jarmarkai vairāku gadu gaitā. Tā ir lieliska iespēja tapt pamanītam jaunam māksliniekam-studentam. Tā ir iespēja atrast savu pirmo darbu cienītāju un iespējams vēlāk pat savu darbu kolekcionāru, iepazīstināt ar sevi kādu galeriju. Mani sāk pārsteigt sekojošas lietas. Pirmkārt. Nesaprotamu iemeslu dēļ izstādās pasniedzēji. Kā viņiem trūkst? Darbi izstādīti un pārdoti galerijās, muzeju kolekcijās un viņi taču regulāri nopelna algu. Nu esat Jūs skolojuši studentus, bet atdodiet savu laukumu jaunajiem, kam darbi sakrauti čupu čupās un tiek sabojāti. Otrkārt. Pamanu vairākus autorus, kuri plaši tiek izstādīti galerijās. Vai Jūs saprotiet ko darāt? Galerijas maksā par telpām, reklāmu, darbiniekiem, maksā nodokļus un cenšas pārdot Jūsu darbus. Tās veido Jūsu reputāciju, rūpējās par publicitāti utt. Kādēļ Jūs tirgojat sevi Jarmarkā? Ja Jūs tā rīkotos Vācijā vai Amērikā Jūs ļoti iedragātu savu reputāciju. Ja kāds no manā galerijā izstādītiem māksliniekiem parādītos Jarmarkā, es nekavējoties pārtrauktu sadarbību. Treškārt. Cenas ir ļoti , ļoti augstas. Jarmarkas cenām jābūt no 10-200 LVL. Būtībā šobrīd visi pircēji maksā par ambīcijām un vājas varēšanas apliecinājumiem . Pircēji nekļūdaties! Augstu kvalitāti, rūpīgu darbu atlasi un adekvātu cenu var garantēt tikai darbu iegāde galerijā. Mans ieteikums Jarmarkas organizātoriem ir nekavējoties mainīt cenu politiku un atbrīvoties no darbiem virs 200 LVL, kā arī pārcenot esošos . Tad tika Jarmarka sāksies. Veiksmi!