Par to, ka jebkurā sabiedrībā ir cilvēki (gandrīz bez izņēmuma vīrieši), kuri uzglūn mazgadīgām personām, nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam. Vēl vairāk, pēc trokšņainiem skandāliem Beļģijā, ASV, Romas katoļu baznīcā un citur, būtu jābūt vismaz aptuvenai skaidrībai par to, kas lietas labā darāms. Diemžēl mūsu valstī, kā jau tas ierasts, politiķi sāk domāt tikai tad, kad vilciens jau sen aizgājis.
Kā rakstīju vakar, nāves soda atjaunošana nav risinājums, to Latvijai neļaus darīt. Jau ticamāka ir Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa ierosinātā monitorēšanas programma, kur ar tehnoloģijas palīdzību tiek uzraudzīti cilvēki, kuriem ir demonstrēta nosliece uz mazgadīgu personu seksuālu izmantošanu. Kā citur šajā mājas lapā konstatējis Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, to nevar izdarīt bez likuma grozīšanas. Citreiz deputāti likuma grozīšanā bijuši ļoti fiksi, varbūt arī šoreiz var padomāt šonedēļ, nevis pēc četriem mēnešiem. Tiesa, te tomēr ir arī cilvēka tiesību jautājums. Jābūt ļoti skaidriem noteikumiem par to, kuros gadījumos cilvēkam var likt nēsāt potītes sprādzi, ja viņš pēc nozieguma ir izcietis sodu un līdz ar to vismaz pēc idejas skaitās rehabilitēts. Visticamāk tas būs jāspriež jau tiesnešiem -- tik un tik gadi cietumā, pēc tam tik un tik daudz gadu uzraudzības. Policijas uzraudzība mūsu valstī pastāv jau tagad, te runa ir par vienas tehnoloģijas pievienošanu. Tam nevajadzētu būt sarežģīti, bet papildu prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā Latvijai nemaz nav vajadzīgas.
Jautājums ir arī par to, cik ātri pazuduši bērnu gadījumā tiek uzsākta meklēšana. Diemžēl pietiekami bieži mūsu valsts jaunākie iedzīvotāji no mājām pazūd apzināti un ar vairāk vai mazāk konkrētu nolūku. Bērni ar cietām, cietām acīm, aiz kurām ir traģiski nocietināta dvēselīte, Rīgā nav nekāds retums. Policijai noteikti nav resursu, lai viņus visus meklētu. Kā diferencēt starp viņiem un bērniem, kurus kāds ir pagrābis? Tur man nav padoma, bet attiecīgajām instancēm tomēr ir jāpārliecinās, ka šādos gadījumos meklēšana sākas ātrāk, nevis vēlāk.
Un vēl viena lieta. Interneta portālos darbojas atsevišķi dabas bērni, kuri allaž liek vienādības zīmi starp gejiem un pedofīliem. Šiem censoņiem gribētu lūgt padomāt par nabaga Justīni, piesēsties pie spoguļa un atkārtot daudzkārt: "Pedofīlijā vismaz 90 procentos gadījumu iesaistās pieaudzis vīrietis un mazgadīga meitene." Ne mirkli man neceļas roka Justīnes slepkavas dēļ pateikt, ka visi heteroseksuāli cilvēki, vai vismaz vīrieši, sirdī ir pedofīli. Nevajadzētu citiem tā apgalvot par gejiem.