Latvijas Avīze sestdien rakstīja, ka Pietkeviča kunga, kurš tagad darbojas Privatizācijas aģentūrā, priekšlikums ir pri(h)vatizēt kāpu zemes par sertifikātiem. Tas nozīmē, atdot kāpas vienkārši tāpat. Nu mēs jau esam dažādās pri(h)vatizācijās redzējuši kā ļoti vērtīgi īpašumi kļūst par nevērtīgiem brīdī, kad tie ir jāpri(h)vatizē.
Kāpu pri(h)vatizētāji no Tautas partijas sola, ka visi esošie ierobežojumi, kas spēkā un liedz kāpu apbūvi, palikšot spēkā. Jā, ja ierobežojumi paliek spēkā, tad kāda jēga ir kāpas pri(h)vatizēt? Vai tie privatizētāji būs kāds dabas mīļotāju klubiņš, kurš maksās par īpašumiem zemes nodokli, bet nekādu saimniecisku darbību neveiks, jo taču sargās dabu. Kalvītim te jau viena recepte kabatā. Pirms kāda laika Aigars Kalvītis teica, ka kāpu aizsargjoslas neesot vajadzīgas, jo latvieši jau „izsenis dzīvojot pie ūdeņiem.“ Un nu sperts plats solis, lai visi gribētāji varētu dzīvot pie Baltijas jūras ūdeņiem. Diemžēl, (varbūt paldies Dievam) tas gribētāju loks ir šaurs, jo tie ir Tautas partijas draugi. Daži pat mēļo, ka tas ir kārtējais Mākoņtēva projekts.
Nevar izslēgt, ka kungi no Tautas partijas kā vienu no argumentiem kāpu pri(h)vatizācijai izmantos to atkritumu haosu, kurš tagad tur valda pēc saulainajām brīvdienām. Jā, tas ir fakts, kāpas saulainās vasaras dienās, tad kad tām pāri pārbrāžas atpūtnieku pūļi, kļūst par piejūras miskasti. Piejūras pašvaldība, kurā man gods dzīvot, diemžēl gadu no gada nespēj tikt galā ar atpūtnieku atstātajiem atkritumiem un nespēj organizēt atpūtnieku auto novietošanu.
Šķiet pašvaldības to tik gaida, lai teritorijas kāds pri(h)vatizētu, jo tad īpašniekam vajadzētu uzņemties visu atbildību. Bet vai tiešām kāpām jākļūst par Kalvīša, Pietkeviča un Slaktera sponsoru ekskluzīvām atpūtas zonām? Nē, labāk, lai tur saimnieko nevīžīgas pašvaldības un atkritumus met saulē pārkarsuši atpūtnieki, jo tas ir tomēr videi draudzīgāk nekā trīsstāvu villas kāpu galos.