Vai nešķiet, ka pēdējo pāris gadu laikā dabas māte nudien uzvedusies stihiski? Pirms pāris gadiem Prāgā bija tādi plūdi, ka upē noslīka zilonis, bet salīdzinoši netālajā Portugālē milzīgs sausums radīja masīvus meža ugunsgrēkus. Patlaban Filipīnu salas piedzīvo taifūnu uzbrukumu – dažu nedēļu laikā tādi bijuši jau četri. Ņuorleānas pilsētu iznīcinošais orkāns Katrīna bija nepieredzēti spēcīgs.
Taču tie ir atsevišķi notikumi, daudz būtiskāks ir apstāklis, ka ceļoties pasaules vidējai temperatūrai var sākt kust milzīgie ledus masīvi, kādi meklējami abos pasaules polos. Jau 2004. gadā ietekmīgais vides žurnāls National Geographic brīdināja: “Pat mazs jūras līmeņa pieaugums iznīcinās veselas valstis un kultūras, kādas eksistējušas daudzu gadu tūkstošu garumā.” Par tā dēvēto “globālo sasilšanu” zinātnieki vēl strīdas, taču nepārprotams fakts ir tas, ka pēdējo 150 gadu laikā cilvēce atmosfēru piesārņojusi ar visdažādākajiem izmešiem, tie uz zemes saglabā augstāku temperatūru, jo atmosfēra kļūst necaurlaidīgāka. Mēs katrs individuāli neko daudz šīs situācijas labošanā nevaram izdarīt, mēs neesam fabrikas. Taču vienalga nedrīkstam aizmirst, ka Latvija tomēr atrodas jūras krastā. Jūtos laimīgs, ka dzīvoju sestajā stāvā ...